– Okupācijas vara taču iedzīvojās arī no naudas maiņas.
– Jā, tas ir vēl viens fenomens, kuru atklāju pirms dažiem gadiem, strādājot Krievijas arhīvos. Runa ir par 1940. gadu, kad Latvija tika okupēta. Toreiz vienu rubli pielīdzināja vienam latam. Pēc tam lata vērtību vēl pazemināja. Patiesībā reālā pirktspēja atšķīrās vismaz 15 reizes, jo aptuveni šādi atšķīrās tirgus cenas Latvijā un Krievijā. Tāpēc nevaram ņemt kā piemēru oficiāli noteikto vērtību, jo PSRS bija pārtikas kartītes un limitēts pārtikas daudzums. Reālā cena ir tā, par kuru var tirgū nopirkt preci. Tāpēc 40. gadā latviešiem radās ilūzijas, ka PSRS ir ārkārtīgi bagāta valsts, bet tiem savukārt šķita, ka Latvijā viss ir 15 reizes lētāk. Krievu militārpersonas un ierēdņi šeit jutās kā miljonāri. Viņi kastēm pirka preces un vagoniem sūtīja uz PSRS. Jau 1941. gada pavasarī Latvijā sāka pietrūkt pārtikas produktu. Faktiski tā bija legāla izlaupīšana. Kad ienāca vācieši, viņi darīja to pašu.
Šis ir klasisks veids, kā rīkojas okupētājvalstis ieņemtajās teritorijās: ievieš neproporcionāli zemu valūtas kursu.
http://nra.lv/latvija/138988-gatis-krumi
Tags: nauda