bundzenieks spēļēja tā, ka glāzes zvanīja un stikls tecēj, kontrabasu spēlēja jz zhora un kriša pusbrālis.
peramais zēns bija saksafonists, kurš nebija tik dziļi iekšā saspēlē.
sapratne, ka nebūs vienkāršs koncis, atnāca pēc pirmajā taktīm.
bija satraukums kā šie izņems kārtējo virāžu, vai pūtējam mēs nebūsim izelpojuši visu gaisu, jo zāle bij diezgan pilna.
vispār plaukstas bija slapjas it kā pats būtu spēlējis, un klausītāji tiešām piedalījās, man tā likās