Lielo pārmaiņu laiks - Post a comment

Nezinu ko pat lai saka - no vienām raizītēm pie nākamajām. Tikām galā ar vēderu (nu gandrīz tikām galā, vēl ne tā 100% bet uz kādiem 90%, kas man skaitās), tā tagad mazajam izskatās ka pirmie zobiņi grib šķilties. Kļuvis par tādu baisāko kašu vāceli un pa nakti negulētāju, ka nezinu ko iesākt. Viss sāp no negulētajām naktīm, jo vienīgais kā kaut cik paguļ, ir man blakus, kas nozīmē, ka es esmu spiesta gulēt piespiedu pozās un trauslu miegu, jo bail, ka mazā tētis neuzguļas uz rociņas vai segu neuzmet. Uz dīvāna iet gulēt - nav opcija. :( Bet nu zobiņš izšķilsies un būs jau labāk.

Bet mazajam visādas putriņas patīk, tikai ne kartupeļu. Nezinu kas tieši nepatīk - garša vai tekstūra. Ja garša, tad to vēl var mainīt, bet tekstūru gan nevaru saprast kā varētu izmainīt :( Pat caur sietiņu berzu, lai maksimāli viendabīgāka. Bet nu nekas, gan jau izfunktierēšu :)

Ar čučēšanas režīmu arī neiet. Mēģinājām pēc principiem, ko viena no miega konsultātēm iteica, veidot, bet tagad sajūta, ka mazjam trauma no tā, jo kā ieejam tumšākā istabā, tā uzreiz raud (izņemot uz nakti liekot čučēt). Mēģinām tad pagaidām tikai panākt to, lai vismaz kādas 40min diendusas reizes 3 līdz četras noguļ. Vēlams jau būtu vairāk, bet nu reti izdodas. Vienīgā konstantā ir pirmā rīta diendusa, to no pusdesmitiem līdz desmitiem parasti.

Bet kā mazais stutējas un turās četrrāpus. Baiagais lepnums manā mātes sirdī, jo nesen tikai 5 mēneši palika. Rāpot vēl nesaprot kā varētu, bet nu četrrāpus turās braši, arī bez atbalstīšanās pret kaut ko (sākumā balstījās pret sienu). :)