;O)

saputrojos... nu nekas gan jau sanaaks....

gribu vairākas dzīves vienlaikus dzīvot...
gribu sajust visu ko vēl nesmu spējis...
gribu paspēt visu ko esmu nokavējis...
gribu būt egoists un dzīvot sev...
vienlaikus labāko pataupot tev..
tev kas mani saprot...
tev...

kādēļ laiks neuzkrājas brīžos kad nezini ko darīt ko teikt... lai pietiek brīžiem kad laika nepietiek...

kad skumji paliek
un tu nezini kur iet
kad vis ko tu dari
aplami šķiet...
kad ir ko zaudēt
bet varbūt tomēr nē
kad mekē dzīves jēgu
šajā pasaulē...
kad nav ko teikit
bet gribas kliegt
kad esmu es tāds
mani nemodiniet...

tu mana...
burviigas acis, burviigs smaids,
maigas rocinjas un augums slaids...
taada tu man esi sirsninja miilosaa,
uz muuzju mana, pati labaakaa :)

agrs rīts pa gultu vārtos
sajūtas tādas ka grūti teikt vārdos
jūtu vēju kas ienāk pa pusatvērto logu
acis ciet, vēl pēdējos miega mirkļus zogu
nevaru izlemt celties vai varbūt nē
pasapņot vai atstāt sapņus pagātnē
negribīgi veru vaļā, berzēju acis
nokavēšu tikšanos būs kārtējais tracis
es ceļos negribīgi tomēr ceļos
izstaipos, no gultas ārā veļos
ceļos krītu ikdienai, rutīnai
pārmaiņas atstājot rītdienai
jā rīt būs savādāk, es mainīšu
savus uzskatus un ceļoties smaidīšu
katrs rīts ar cerību sākas
tomēr agrāk vai vēlāk vilties nākas
aaaaaa diena ir sākusies nu tik ies
manējais kāulis ies un ārdīsies
ar dievu darbs un mācības
sodien man būs tikai izpriecas
Mostieties... mostieties...
es nāku pie jums noskumušie un īgnie...

jocīgi jocīgam būt
mazliet savādāk sirds mana jūt
es redzu, dzirdu, jūtu
dzīvoju lai būtu
- laimīgs
uzspiesc zīmogs man: SAVĀDĀKS
un nesveicinās mani ja kāds pretī nāks
jo es savādāks...
jo es nejūtu bailes un pārvaru naidu
un smaidu :)
Nenāc man klāt, es esmu tāds spcīgs
Pieskarsies man un paliksi jocīgs

Bet tu jau no manis tektā neko nesaproti
tev patīk steriotipi samāksloti...

gan jau tevi pašu iedomība salauzīs
kā tātps ābolu no iekšas tevi sagrauzīs
rētas nesadzīs, asaras līs
bet mans rokas vairs tevi neglaudīs
Labāk jau laikus met to iedomību malā
Citādi paliksi viena, kā vientuļa salā!
Kā tu domā, kā tev šķiet
vai nebūs vientuļi saulēktu vienai sagaidīt?
Bet tev jau galvā sakāpies tik ļoti
ka tu pat nesaproti, ka vārdi ši tavām pārdomām doti...

bļ... man sāp
lamuvaardi ārā nāk
tu pati nejūti
bet mani sāpini
manas asaras žūst
ka tik tavi sapnji reizē nesagruust...
es tos vairs necelšu, lai pūst!

romantisks lietus,
glāsta pļavās ziedus,
tu samirkusi,
es čukstu tev ausī klusi,
tu-mana mīļotā,
man vairāk nevajag nekā!