evy:
sagadījās, ka hāunemmā nopirku apenes (parasti izvēlos citur šo produktu iegādāt, bet nu labi, baigi mīksts materiāls, iepatikās, paņēmu). pēc kačalkas nodarbības ģērbos, jaunās apenes tūliņ kā apvilkšu...bļe, uz pakaļas pa vīli atiris ap 3 cm. protams, ka pērkot nepamanīju, jo šitas bija tas variants, kur sakabinātas trīs pa virsu viena otrai, un apčamdīju tik pirmo pirms prikšanas (un, protams, ka to vienu, kura brāķēta, arī paņēmu uz kačalu, hāhā). labi, domāju, pohuj, neba jau bez biksēm esmu. apģērbos un devos dienas gaitās. tā iznāca, ka visu dienu kaut kur novazājos apkārt, un nācās pa taisno no vazāšanās uz masāžu vakarā. pie izģērbšnās atcerējos savas caurās apenes. masierei uzreiz metos atvainoties, ka neesmu nevīžīga, vienkārši baigi nopirdos. lieki piebilst, ka viņa visu stundu ķiķināja.

a kā jums līgojās un jāņojās?

evy:
biju desmit dienu piespiedu atpūtā no darba. piespiedu - jo vasara gauži sūdīgi mums te darbā pēc cipariem izskatās, tāpēc bija jāņem atvaļinājumi. es gan neteiktu, ka baigi godīgi, ka es vienīgā no menedžmenta dabūju 10 diesnas "nodedzināt", jo man jau tāpat neesot plānu, jo man jau nav vīra vai bērnu. labi, pohuj. atpūsties tāpat man vajadzēja, jo darbs jau uz bimbu vilka pēdējās nedēļās.
un ko desmit dienas sadarīju? faking neko! trīs dienas pa pludmali novārtījos, pārējās pa kačalkas nodarbībām, kaut kādiem šopingiem un vārtīšanos mājās. atpūtos? jā. vēl gribu? jāāāāāā! bet nespīd līdz kādam septembrim.