.portugāļu valodu nemaz nav tik viegli iemaaciiities, jo nav kārtīgu mācībgrāmatu.

.otrā rekomendaacija

.KANOE UZ BARONA IELAS!!!

.nezūdieties nemaz, bet lai jūsu lūgumi nāk Dieva priekšā ar PATEICĪBU ikvienā lūgšanā, pielūgšanā....

.es tomēr smaidu... :)

.šodien nav -8*C grādi

dauc jaasmejas shodien!

Pirmdien oficiaali ar mani notika pirmais satiksmes negadiijums pa celjam uz Priekuli iebraucot graaviii... ljoti jociigi... :) sekojoshais bija veel jociigaaks, jo nogriezhoties no A9 saaka skriet stirnas un buki... aaarpraac.. man bija prieks vinjus satikt, bet laikam tikai man vieniigajai!:)
vispaar shii satiksmes lieta ir varen jociiga. jo peedeejaa laikaa visi man brauc virsuu un nevienu es neredzu ejot pa ielu. jaapalielina atstarotaaju skaits.

vixiiiiiiiiiiiii!!!!!:) prieciiga, prieciiga santinja!!! rekomendaacijas veestule ir liels prieks... un shitik jauka... tra la laaa... un ja nu??? briinumi notiek! es gribu naakamos ziemassveetkus siltus, pie palmaam!!!!:)) trala laaaa..

bet citaadaa zinjaa runaajot... es nevaru iet aaraa tajos -8 graados... man ir paaraak auksc, un vispaar. kaapeec ziemaa jaabuut -8 graadiem... vai tas nav par dauc? es ljoti slinkoju visu laiku, un shodien gandriiz saaku tamboreet... labi, ka diedzinjsh paarpliisa... luudzu dodiet man atkal "iziet no maajas" gribeeshanu, jo citaadi es te visu nedeelju maajaas noseedeeshu... labi, ka uz darbu jaaiet, citaadi galiigi buutu.. bet tas jau ar tik 3 stundinjas prasa. man ljoti gribeetos draugus. bet labaak par to nedomaat, jo citaadi atklaajas, ka vinju nemaz nav tik daudz.. manaa pasaulee ir ljoti maz cilveeku un pret tiem pashiem es neesmu tik miilja kaa vajadzeetu, un es sevi piekjeeru, ka kaadu laicinju jau vairs nesmaidu vienkaarshi taapat, ejot pa ielu, tunelii vai universitaatee. kaapec man jaabuut shitaadai? un veel man ir draugi "pa pastu", kuriem taapat nerakstu un vinji neko no manis nesprot. Un RX ir jaabrauc uz Latviju jo man eksaamens tuuliit atnaaks, un ja visu jaungada nakti nebuushu ar vinju nomuldeejusi vaaciski, tad nekaaadi labie rezultaati iespeeejams ir neiespeejami. un kaapeec latvijas nacionaalajiem iedziivotaajiem jaaizdomaa maaciities/straadaat taadaas aarvalstiis, kas atrodas paari okeaanam, vai vismaz tejdevinjaam juuraam???? kaapeec visi draugi nevar buut manaa istaba?? vai lai es draudzeejos ar edupuika uzdaavaato pukji(telpaugs), jo taa ir vieniigais dziivais objekts manaa istabaa??? starp citu shii pukje(telpaugs) ir vieniigais, par ko es taa iisteni ruupeejos... bet es ljoti gribeetu ruupeeties par cilveekiem... ek, shie -8 graadi.
un man negarsho shokolaade!

es maacos miileet!:) esmu laimiiga, jo shii stunda man patiik vislabaak!

"Sometimes I wonder why You even love me
And You ever chose to call me child"
It doesn't matter where you have been or what you have done, God's love is for you. 1 John 4:10 says "This is real love. It is not that we loved God, but that He loved us and sent his Son as a sacrifice to take away our sins." (NLT) Third Day must have been reading this Bible verse when then finished the chorus of this song:"Then I remember It's by Your sacrifice
I can say that I am Yours and You are mine"

naac un redzi ko Tas Kungs ir darījis man!:) Nāc un redzi!
es nevaru to aptvert, nu kaa tas var notikt? Dievs tikai smaida un liek man briiniities, mees abi priecaajamies un es esmu laimiiga, ka varu piedereet Dievam, kursh ir tik labs!Mani paarsteidz tas, cik viss patiesiibaa ir vienkaarshi... es esmu taa pieradusi, ka ir pret kaut ko jaaciinaas, par kaut ko jaaciinaas... bet te es vienkaarshi esmu un es miilu! Tas ir kaa sveetdiena, kad tev nav vairs nekaa jaanopelna, tu vari vienkaarshi buut un pateikties, ka Dievs ir tavaa dziivee pats galvenais. esmu paarsteigta, ka cilveeki ilgojas iepaziit Dievu, ka vinjiem sirsniigas attieciibas liekas kaut kas tik ljoti neparasts, ka attieciibas ar Dievu liekas kaut kas neaizsniedzams. Esmu aizmirsusi, ka var buut arii citaadi un es jau saaku uzdot jautaajumus, kaa var buut, ka tu nepaziisti Dievu, kaa var buut ka tev nekad nav bijushi patiesi draugi, kaa var buut, ka tu neesi laimiigs. Paldies, Dievs, ka Tu man to atgaadini! Paldies Dievs, par to, ka es varu priecaaties, ka manai dziivei ir piepildiijums un ir meerkjis. Paldies Dievs, ka Tu pie manis straadaa un ka man tik daudz veel jaamaacaas. Paldies, Dievs, ka Tu mani lieto un padari deriigu. :)

laime laimes galaa! esmu ljoti laimiiga!
gribiet vai nee pastaastiishu, lai pashai nekad, nekad neaizmirstos!
1. man bija gruuti attieciibaas ar maaminju, bet kad Dievam luudzu, lai Vinjsh mani atbriivo no visiem aizvainojumiem un visaam dusmaam, Vinjsh bija uzticams un to izdariija. Mana attieksme pret maaminju ir izmainiijusies, un man vairs nav jaadusmojaas, un pats jociigaakais, ka naakamajaa dienaa peec shiis luugshanas mees runaajaam ar mammu un es vinjai atkal staastiiju kaadas lietas un vinja mani iedroshinaaja, ko es nemaz nebiju gaidiijusi. Dievs miil manu mammu un miil mani!
2. Man sanaaca ljoti nopietnas domas un leemuma pienjemshana attieciibaa uz kaadaam lietaam saistiitaam ar manu teeti... tas bija ljoti gruuti... es izveeleejos uznjemties atbildiibu... un Dievs mani stiprinaaja, tas tieshaam bija tik liidziigi, kaa Aabrahamam un Iizakam, jo taa bija krietna paarbaude. Paldies Debesu Teet!:)
3. es ilgi luudzu un cereeju, ka man atkal buus labaaakas attieciibas ar maniem draugiem... un taas atkal ir kljuvushas skaistaakas, dziljaakas un atklaataakas!:)
4. es varu buut Dieva paliigs un vakar mani vienkaarshi tas patiikami satrieca, jo Dievs savu darbu izdariija uzticami, Vinjsh izdariija vairaak kaa es cereeju... viena mana kursa biedrene ir saakusi savu celju pretii Debesiim!:) esmu paarsteigta, kaa muljkjiiga izraade, kurai nebija nekaadas pamatdomas vareeja kljuut par tik speeciigu instrumentu, lai es priekaa par to staastiitu cilveekiem savaa kursaa un vinja izveeleetos atnaakt... vinja veelas vienmeer buut Metro!:)
5. Muusu Viilandes draudziite ir kljuvusi tik tuva un miiljaaka savaa starpaa... es ilgi Dievam par to luudzu, es zinu, ka daudzi par to luudza un tas notiek, esmu tik laimiiga buut tur, kur Dievs darbojas tik atklaati, uzklausa luugshanas, atbild uz taam... miiljais maasu pulcinjsh un jaunieshi ir satuvinaajushies, un tagad es ne tikai zinu savas draudziites cilveeku vaardus, es zinu to, kas ir vinju sirdiis... tas ir tik skaisti!

gan jau ir veel kaut kas ko Dievs dara manaa dziivee... ak jaa, arii manas finansu lietas ir Vinja rokaas un Vinjsh mani tur rokaas visaas manas dziives jomaas, katru dienu ir kaada lieciiba, atkal ir tik jauki! nevaru sagaidiit riitdienu! nevaru sagaidiit piektdienu! esmu laimiiga, jo man ir attieciibas ar dzīvu Dievu, esmu laimiiga, jo Vinjsh mani sauc par savu beernu! esmu laimiiga, jo citaadaak nemaz nevar buut!


skaistaakais ko var sanjemt Ziemassveetkos ir Dieva klaatbuutne!:)

Ezītis miglā
Sergejs Kozlovs
Trīsdesmit odiņi izskrēja norā un sāka spēlēt savas pīkstīgās vijoles.
No mākoņiem izlīda mēness un smaidot sāka peldēt pa debesīm.
"Mmm!.." - aiz upes nopūtās govs. Ierējās suns un četrdesmit mēneszaķīšu
aizdrāzās pa taciņu.
No upes pacēlās migla, skumjš balts zirgs tajā iegrima līdz krūtīm, un
tagad likās - miglā peld liela balta pīle un sprauslodama tajā bāž galvu.
Ezīts sēdēja pakalniņā zem priedes un lūkojās uz mēness gaismas
apgaismoto, miglas pielieto paleju.
Bija tik skaisti, ka viņš laiku pa laikam sapurinājās: vai tikai tas nerādās
sapni?
Bet odiņi nenogura spēlēt savas vijoles, mēneszaķi dejoja un suns gaudoja.
"Ja stāstīšu - neticēs!" nodomāja Ezītis, un saka lūkoties vel uzmanīgāk,
lai tādu skaistumu iegaumētu līdz pēdējam sīkumam.
- Re, nokrita zvaigzne, - viņš ievēroja, - un zāle noliecas pa kreisi, no
egles vairs tikai galotne, un tagad tā peld blakus zirgam.
- Interesanti, - domāja Ezītis, - ja zirgs apgulsies, vai viņš miglā
neaizrīsies?"
Un Ezītis saka lēni kāpt leja no pakalniņa, lai nonāktu miglā un redzētu,
kas ir tajā iekšā.
- Re, - teica Ezītis, - neko nevar redzēt. Pat ķepiņu nevar saskatīt.
- Zirgs! - viņš pasauca. Bet zirgs neko neteica.
"Kur gan ir zirgs?" - nodomāja Ezītis. Un devas taisni uz priekšu. Apkārt
bija klusums, tumsa un miklums, tikai augšā vāji blāvoja krēsla.
Ezītis rāpoja ilgi, ilgi un pēkšņi sajuta, ka zemes vairs nav un viņš kaut
kur krīt. Plunk!
"Esmu upē!" - ar šausmām aptvēra Ezītis. Un saka ar ķepām drudžaini
kulties.
Iznirstot joprojām bija tumšs un Ezītis pat nezināja, kur ir krasts. "Lai upe
pati mani nes!" - viņš nolēma, cik vien var dziļi ievilka elpu un ļāva
straumei nest.
Upe čabināja niedres, burbuļoja krāces, un Ezītis juta, ka ir caur cauri
izmircis un tūlīt noslīks.
Pēkšņi kāds pieskārās viņa pakaļķepai.
- Atvainojiet - kāds bez skaņas teica, kas jūs esat un kā šeit nokļuvāt?
- Es esmu Ezītis, - Ezītis arī atbildēja bez skaņas. - Es iekritu upē.
- Tad sēdieties man mugurā, - bez skaņas kāds teica. - Es izvedīšu jūs
krastā.
Ezītis uzsēdās kāda šaurajā un slidenajā mugurā un pēc brīža jau bija krastā.
- Paldies! - viņš skaļi pateica.
- Nav par ko! - kāds, ko Ezītis pat neredzēja, bez skaņas atbildēja un
pazuda viļņos.
"Re, kāds gadījums", nopurinoties domāja Ezītis, "Vai tad kāds ticēs?!" Un
aizsteberēja miglā.



--------------------------------------------------------------------------------

Kā ieēnot klusumu
- Man ļoti patīk apmākušās rudens dienas, - teica Ezītis. - Saulīte blāvi
spīd, un tik miglains, miglains.
- Mierīgs, - teica Lācēns.
- Nuja. It ka viss būtu apstājies un stāv.
- Kur? - jautāja Lācēns.
- Ne, vispār. Stāv un nekustas.
- Kas?
- Nu, ka tu nesaproti?! Nekas.
- Nekas stāv un nekustas?
- Nuja. Nekas nekustas.
- Bet odi? Re ka lido! - Īī! - Īī! - Un Lācēns savicināja ķepas, rādot, kā
lido ods.
- Odi tikai vēl vairāk, - te Ezītis apklusa, lai atrastu vārdu, - ieēno
nekustīgumu, - viņš beidzot pateica.
Lācēns apsēdās:
- Kā to saprast?
Viņi gulēja zālītē augstajā upes krastā un sildījās
blāvajā rudens saulītē. Aiz upes, liesmojot apsēm, tumšoja mežs.
- Re, paskaties! - Ezītis piecēlās uz saka skriet. - Redzi?
- Ko?
- Cik mežs ir nekustīgs.
- Nē, - teica Lācēns. - Es redzu, kā tu skrien.
- Skaties nevis uz mani, bet mežu! - un Ezītis saka skriet atkal. - Nu?
- Tātad man nevajag uz tevi skatīties?
- Neskaties.
- Labi, - teica Lācēns un aizgriezās.
- Bet kāpēc tu pavisam aizgriezies?
- Pats taču teici, lai uz tevi neskatos.
- Nē, tu skaties, tika uz mani un mežu vienlaicīgi, saprati? Es skrienu,
bet viņš stāvēs. Es ieēnošu viņa nekustīgumu.
- Labi, - teica Lācēns. - Pamēģināsim. - Un saka cieti lūkoties uz Ezīti.
- Skrien!
Ezītis saka skriet.
- Ātrāk! - teica Lācēns. Ezītis saka skriet vēl ātrāk.
- Stāt! - iesaucās Lācēns. - Saksim no gala.
- Kāpēc?
- Es nekādi nevaru paskatīties uz tevi un mežu vienlaicīgi: tu tik jocīgi
skrien, Ezīt!
- Bet tu skaties uz mani un uz mežu, saproti? Es - skrienu, mežs - stāv. Es
izēnoju viņa nekustīgumu.
- Bet vai tu nevari skriet lieliem soļiem?
- Kāpēc?
- Pamēģini.
- Vai es kāds ķengurs?
- Nu ne, bet tu tā ar kājelēm, kājelēm Un es nevaru atrauties.
- Nav svarīgi, kā es skrienu, saprati? Svarīgi ir tas, ka es skrienu, bet
viņš - stāv.
- Labi, - teica Lācēns. - Skrien!
Ezītis atkal saka skriet.
- Nu?
- Ar tik sīkiem solīšiem neizēnosi, - teica Lācēns. - Te vajag lēkšot. Lūk
tā!
Un viņš palēcās kā īsts ķengurs.
- Stājies! - iesaucas Ezītis. - Paklau!
Lācēns sastinga.
- Dzirdi, cik kluss?
- Dzirdu.
- Bet ja es iekliegšos, tad ar kliedzienu izēnošu klusumu.
- Ā - ā - ā - - ! - iekliedzas Lācēns.
- Tagad saprati?
- Jā! Jākliedz un jāmet kūleni! Ā - ā - ā --! - no jauna ieaurojās Lācēns un
apmeta kūleni.
- Nē! - sauca Ezītis. - Jāskrien un jālec. Tā! - Un sāka lēkt pa pļaviņu.
- Nē! - sauca Lācēns. - Jāskrien, jākrīt, jālec un jālido.
- Kā tas ir? - Ezītis apstājās.
- Lūk tā! - Un Lācēns metas lejā pa krasta krauju.
- Es ar! - iesaucas Ezītis un noripoja pa krauju pakal Lācēnam.
- La - la - la! - ieaurojās Lācēns, rāpjoties augšā.
- U -lu - lu! - kā putns ietreļļojās Ezītis.
- Ai - ai - ai! - pilnā rīklē iekliedzās Lācēns un nolēca atkal no kraujas.
Tā līdz pašam vakaram viņi skraidīja, lēkāja, metās no kraujas un klaigāja
pilnā kaklā, ieēnojot rudenīgā meža nekustīgumu un klusumu.

shodien biju modelis RDMV - pirmo reizi manu seju centaas uzgleznot!! :) bija jociigi!
riit starpskate kompoziicijaa... man jau naak miegs un negribas necik neko dariit.
un arii.. vakar bija forshi, kad vareeju m-veestures recenziju nosuutiit pasniedzeejai caur e-mail.. arii tas bija nepierasti, bet vismaz nebuus mutiski jaakaarto eksaamens.. kas man visnotalj draudeeja - paldies Matisam un atveertajam Ārzemju maakslas muzejam!:) starp citu, man ljoti patiik Matiss... arii peec shiem darbiem, kas liidz LV atkljuvushi!
riit ieshu uz muuzikas skanjaam... muzikaala padariishana...
veel par shodienu - apsveicu visus ar pirmo sniegu.. cik tas bija smiekliigi!
veel sanaaca jociigi ar manu pleneero koku peetiishanu... he he... liidz ko saaka liit lietus uz maniem veel nenozhuvushajiem tushas darbiem... tas bija diezgan jautri (tobriid gan man gribeejaas jebkuram kaut ko ljaunu pateikt), beigu beigaas sanaaca skaists tushas mazgaajums... he he... man jau patiks, tikai ko skolotaaja riit saciis???? :)

re.. galva pilna maaciibaam.. patiesiibaa ir veel shaadas taadas lietas....:)ek, bet nu jau par daudz te rakstiits, jaaiet saliimeet to kompoziiciju un jaaliekas uz auss... iespeejams riit atkal no riita pirkstus saldeeshu kaadaa no riigas parkiem un centiishos panaakt kaut ko atbilstoshu uzdotajam uzdevumam!:)