shodien izpildīju Bekijas doto mājasdarbu, lai sagatavotos aizbraukšanai un sapratu vienu lietu, es uzņemos atbildību par citu emocijām. Tas visu ļoti apgrūtina! es nevaru normāli domāt un normāli just, jo kā es priecāšos, kad citi skumst. interesanti, ka cilvēki nepriecājas par citiem, bet tikai raud par viņiem.
interesanti, ka kāda bēdās ir vieglāk piedalīties, lai gan tās nav tavas bēdas, bet grūtāk ir piedalīties citu aizrautībā, ja tā nav tava aizrautība.
tā jau ir arī man.

Bet man ir grūti būt sajūsminātai par aizbraukšanu, jo tas norādītu uz to, ka man neintersē citu jūtas. bet man interesē un kā vēl.
Ilzīt, es nezinu ko darīt? Lūdzu iedrošini mani, citādāk es nemaz vairs negribu braukt, jo es zinu, ka tu negribi, lai es braucu.