| wow.. nupat paarlasiiju kaadas vecas veestules, ko rakstiiju Silvim... baac cik liidz izmisumam atklaata es biju - cik tas ir skaisti to lasiit. bet kaadaa bedree es toreiz atrados, ar taadu smeldzi visas veestules. es briinos, ka esmu paarstaajusi uztureet saraksti ar Silvi - es nezinu nevienu cilveeku, kam es buutu vareejusi visu to taa pateikt. es velos raudaat, un lai aaraa liist - shobriid nevis riit. es ilgojos iedraudzeeties atkal ar cilveeku kaa Silvis. es nespeeju to aptvert ka man kaut kas taads ir piedereejis. bet shkjiet Dievs dod katraa laikaa savu cilveeku, kam tur jaabuut.. tad, kad rakstiiju Silvim es ilgojos peec taada cilveeka kaa Bekija, nu man ir Bekija, un bija visu sho gadu, bet naakamceturtdien vinja brauc prom.. un es gribu atpakalj taadu Silvi. heh.. cilveeki jau nav stabi - nepaliek uz vietas, tas noziimee, ka arii liidz taadaam attieciibaam man veel augt. vislielaako iespaidu manaa dziivee un vislielaako patiesiibas devu esmu guvusi no gariigajiem padomdeveejiem. katram taadu. Kristum jaabuut centraa. |