Es tupu uz ceļiem Tavā namā
Un raudu klusu
Es ciešu dzīvē sirdī savā
Kristu, Tevi es saucu

Es eju pasaulē ļaunā un aukstā
Un reizēm mani bailes tver
Bet Tu mani pieturi mīlestībā
Lai mana sirds plakstus neaizver

Es ciešu iedams pa tumsu
Un Tu man blakus soļus sper
Tu manas asaras redzi kā lietu
Un manas sāpes uz saviem pleciem cel

Tu cieti līdz ar mani
Tu kopā ar mani purvu bridi
It visur, kur gāju Tu nepameti
Un manus grēkus ar upuri klāji

Es esmu mazs un niecīgs
Jo neesmu pelnijis tik daudz
Mans prāts pat baidās būt priecīgs
Par to ka Tevis dēļ man dzīvot ļauts


skaists dzejolis vai ne? es arii veelos taadu kaadreiz radiit, bet paldies cilveekam, kas to ir uzrakstiijis un atvainojos, ka to publiceeju te pie sevis, nepiesakos uz autortiesiibaam, tikai paldies! :)