nu ja, savu lekciju apmeklējumu esmu samzinājusi līdz vienai vācu valodai pirmdienās. palikusi vēl viena pirmdiena. un tad jau... ziniet, man neticas, ka es kaut kur braukshu prom. man shkjiet, ka tā nevar būt, pie tam ja biļete nemaz neizskatās pēc biļetes bet ir tikai izdruka no interneta, :) un jā, es nopirku vēl biļetes maijā 26. es atkal būšu LV līdz 4. jūnijam, un tad 4. jūnijā atpakaļ uz Hamburgu. :) gribēju vēl nopirkt vienu biļeti kādā 16. jūlijā, bet nevar zināt kā tur būs ar tām skolas beigām, bet tā sanāktu varen lēti.
pagaidām nezinu vai Ziemassvētkos braukšu uz Latviju.

un vissmieklīgākais ir šādas runas, kad vēl nekur neesmu aizbraukusi.:)nu ja.

jāgatavojas aizbraukšanai, jāpsaspēj atvadīties un izraudāties, lai lidmašīnā nebūtu jāraud. :)kā nekā tā diena pēc lidojuma būs jānodzīvo, dzīve nebeigsies (kā tagad šķiet), bet būs otrā galā atkal jauni cilvēki ar kuriem iepazīties.

es vēl joprojām nezinu kas notiek ar Viktoru! :( KAS NOTIEK AR VIKTORU??

shodien izpildīju Bekijas doto mājasdarbu, lai sagatavotos aizbraukšanai un sapratu vienu lietu, es uzņemos atbildību par citu emocijām. Tas visu ļoti apgrūtina! es nevaru normāli domāt un normāli just, jo kā es priecāšos, kad citi skumst. interesanti, ka cilvēki nepriecājas par citiem, bet tikai raud par viņiem.
interesanti, ka kāda bēdās ir vieglāk piedalīties, lai gan tās nav tavas bēdas, bet grūtāk ir piedalīties citu aizrautībā, ja tā nav tava aizrautība.
tā jau ir arī man.

Bet man ir grūti būt sajūsminātai par aizbraukšanu, jo tas norādītu uz to, ka man neintersē citu jūtas. bet man interesē un kā vēl.
Ilzīt, es nezinu ko darīt? Lūdzu iedrošini mani, citādāk es nemaz vairs negribu braukt, jo es zinu, ka tu negribi, lai es braucu.