esmu nomierinaajusies! Vakardien veltiiju visu vakaru, lai tiktu ar sevi galaa - izoleejos no sabiedriibas, kaa jau mineeju ieprieksh! pat uz darbu neaizgaaju, tas noziimee, ka shodienas darbam seko veel vakardienas darbs (cikos es buushu maajaas?). Bet tas bija to veerts, lai atkal vareetu iemiileeties cilveekos, un saprastu cik veertiigi ir briizhi ko dalaam ar tiem, lai saprastu kaa ir buut cilveeciigam - nevis kljuudiities (sk. teiciens "kljuudiities ir cilveeciigi"),lai gan taa sanaak, bet miileet citus, taa ir pilniigi cita kvalitaate! paaraak liels vaards? es domaaju, ka ne tik, lai to nespeetu izdziivot. paaraak vispaariigs vaards? varbuut ir pienaacis laiks noskaidrot, ko noziimee miilestiiba! Es laikam veel joprojaam to nevareetu pateikt, lai vai kaadas buuutu manas literaaraas dotiibas es juutos kaa beerninjsh, kas var tikai klusi bubinaat, un varbuut nemaz nav nepiecieshams runaat skalji!Es zinu, ka es piedziivoju miilestiibu, es zinu, ka miilestiiba caur mani var pacelt citus, man laikam ar to pietiek! Paldies, Dievs!

A hug ir worth a tousand words, a friend ir worth more!