man debesmanna ir nedaudz svētku ēdiens. varbūt tāpēc, Vecomamma to netaisīja bieži, jo, tā kā viņai nebija miksera, nācās kult ar roku. un kulšana aizņēma stundu! bet tā garša... un klāt vēl svaigs piens. un bļodiņas ar rudzupuķēm un vārpām. un sienāži aiz loga, kas mēdza mūs bērnus biedēt, ielecot iekšā uz virtves galda (viņi bija milzīgi!). un smarža un gaisma. uzreiz tik daudz kas ataust atmiņā.
un jā, man ir žēl, ka maniem bērniem nav vairs tādi lauki, kuros skriet basām kājām, spēlēt birzītē paslēpes un vērt meža zemenītes uz smilgām, iet uz Gauju peldēties un pie slūžām ķert grunduļus ar rokām...