jau ilgāku laiku briedām (kādus gadus trīs) pasākumam - pīlādžu ievārījums. tad nu šogad beidzot tiku pie ogām un pirmo reizi (bez mammas vai omes blakus) vārīju krājumus ziemai. vispirms mēģināju pīlādžu - ābolu ievārījumu, kas gan rezultātā pēc konsistences vairāk atgādināja ogu kompotu, tik tādu biezāku. bet garšoja labi - vispirms āboli un pēcgaršā pīlādžu rūgtenums. pēc tam mēģināju uzvārīt želeju, sanāca ievārījums. arī ēdams. no pēdējās saujas ogu mēģināju iegūt pīlādžu sukādes. taču kaut kur greizi nogāja žāvēšanas process un sanāca karamelizētas pīlādžogas. mēģināšu nākamgad.
bet nav tik traki - pilnīgi nejauši sanāca vislabākais ko varēju iegūt no pīlādžiem - pīlādžu sīrups (šķidrums, kas palika pāri vārot sukādes)! krāsa izcila un garša ideāla. pie plānajām pankūkām svētdienu rītos perfekti!