un tad izkāpjot no vilciena, ieejot pilsētas burzmā un ejot pa sakarsušo bruģi, saproti, ka pārāk skarbi esi iemests atpakaļ realitātē.
karstums un putekļi neļauj elpot.
ilgas pēc pērkona negaisa. pēc vēja, zibeņiem un lietus. un stāvēt zem tā, noskalot visu lieko. un atmirdzēt kopā ar zemi rītausmas staros.
mani vārdi ir liedaga smiltīs ierakstīti. paisuma viļņi tos drīz aizskalos...

līst! un kas par zibeņiem un kas par ducināšanu!