vārdi tie paši...skaņas un krāsas..varbūt mazliet savādāk...šovakar pietrūkst..jā, pietrūkst Tevis...un rīt pietrūks dzērves...

nezinu ko vēlos panākt ar šīm bezmiega naktīm un nogulētajām dienām. izšķiesta dzīve. no praktiskā viedokļa. un zinu, kapēc nolēmu šovakar neaizbraukt. un zinu kapēc īgņojos par to. neaizbraucu, jo nepatīk cilvēki kas tur ir. īgņojos, jo neviens pat nemēģināja īpaši pierunāt. maza bērna uzmanības trūkuma sindroms. nu jā...bet vai nav vienalga. man drīz būs.
un tagad...gandrīz laimīga...līdz asarām laimīga par vientulību šajās četrās sienās. pie šīs kastes, ar šo pēdējo cigareti.
sevis mocīšana, mūžīgās šaubas šovakar vairs nav. ego pārākajā pakāpē.
nez
tomēr ir vēlme, lai ritdiena ir savādāka. lai skatījums uz visu ir savādāks. lai bezmiega bezjēdzīgajām naktīm tomēr ir kaut kāda jēga.
klusā revolūcija
pilsoņu karš