mašīnas apsnigušas. pagalms, koki apsniguši. klusums pilsētā. pilsēta guļ. Tu guli. es neguļu. nenāk miegs. Tavi sapņi to aizdzen.
ļaujos skaņām. ļaujos atslābt. vēlos atļauties mīlēt.

paskatos logā, bet tur, tieši pretī un visapkārt - putina, tutina, kutina baltas sniegpārslas vējā. un sajutos tik laimīga par to kas man ir. nevis nelaimīga par to kā nav!

uzdejot valsi

šobrīd škiet, ka nesaprotu nevienu, kas man mīļs un svarīgs. šķiet, ka viss ko daru, attiecībā uz šiem cilvēkiem ir nepareizi.

bet tā vispār...ir jauks vakars mājās, pat sajūtas beidzot ir tik mājīgas.

tachu...

kad notiek tā kā esi vēlējies, saproti, ka tas ir kaut kā beigu sākums. ir labi, tikai nedaudz skumji.


šo vakaru nolieku atmiņu lādītē. un kad būs bijuši jau daudzi citi piedzīvojumi, šķetinājušies un savijušies kopā daudzi citi notikumi, atcerēties šā brīža sajūtas....