bet es šorīt austot gaismai iedomājos par ziemu.
tagad vakarā braucot trolejbusā pa Valdemāra ielu, skatījos uz cilvēkiem un domāju, kāda būs viņu reakcija uz ziemu. ar visu to jauko, skaisto un apnīkošo, nogurdinošo.
It sevišķi pēc šī kaislību, pārdomu un sevis atklāšanas rudeņa. pēc ši saulainā, neticami siltā un krāsainā.
kā būs. nezinu. vai arī negribu zināt.