sanomi
27 Septembris 2005 @ 11:14
 
negribu rudeni, negribu ziemu! vismaz ne šodien!
gribu dzīvot pie mūžīga okeāna, kur dienas ir svelmainas un patverties mūžzaļo tropaugu ēnās.
kur ir tikai spilgtas, tīras krāsas. tirkīzzilas dienas un samtaini melnas naktis ar nezināmām zvaigznēm. kur ir mūžīgā aizmiršanās smeldzīgā mūzikā un ugunīgos dejas ritmos. nedaudz bohēmas.
vēlos būt tur, kur neviens mani nepazīst, kur var aizmirst par to kā nav un par to kā ir pārāk daudz. aizmirst par skumjām un vientulību, par bailēm un izmisumu. tur kur tu esi savējais svešinieku vidū.
aizmirsties! vismaz šodien. vismaz visu dzīvi.
 
 
jušana: skumji
skaņas: luiza
 
 
sanomi
27 Septembris 2005 @ 17:49
 
iespējams tā atkal būs tikai nožēlojama un gļēva bēgšana...