ir brīži, kad jūtos neiederīga. nekur.
tu vairs neko nesaproti un šķiet, neviens nesaprot tevi. pat paši tuvākie.viņi varbūt nojauš, ka kaut kas nav kārtībā, bet vai nu nezin kā lai to uzzin, vai arī ir vienalga. un gribas ielīst kādā tumšā stūrī un gribas aizmirst visu un visus ko zin, un poašāi tapt aizmirstai.
patiesībā negribas neko, pat laikam ne dzīvot. jo nekam nav jēgas.
vienīgais, kas derētu - cita dzīve, citā pasaulē un realitātē.