shobrīd es varētu kalnus gāzt, un upju tecējumu mainīt! dziedāt un dejot. smieties un raudāt, vienkārši tāpēc ka man ir labi. tāpat vien, bez jebkāda reāla iemesla, tikai sajūtām un mānīgiem mirkļiem.
cik gan viens mirklis var škist bezgala ilgs!
tikkko saņēmu sms no draudzenes, ka skaistos mirkļus vajag pēc iespējas garākus...tikai kaut kā tie šķiet tik īsi un cik maz mēs apzināmies tos vispār! jo vienmēr, kad ir labi dzīvojam ar domu, ka tūlīt būs slikti!