| Time |
Event |
| 5:08p |
Prieks
Prieks rodas agri no riita pieceljoties un ieraugot pirmo saues staru.
Prieks rodas sanjemot no sen neredzeeta cilveeka kaudzi miiljuma.
Prieks rodas sanjemot siltu smaidu no maza beerna.
Prieks rodas briivi elpojot un juutot katru mirkli.
Prieks ir pateikties par katru elpas vilcienu. |
| 5:09p |
Kas ir miilestiiba?
Miilestiba ir ka skaists zieds,
kurs uzplaukst leenam
parversot pasauli un padarot to skaistaku
Miilestiiba ir ka silta veja dvesma
kura nemanami atlido pie mums
un maigi sasilda musu sasalusas sirdis
miilestiiba ir ka berna smaids
kurs pat visdrankjigaakaja diena
neatstaj tevi vienaldziigu
Miilestiba ir sapnis,kuru lauts piedzivot mums katram.
Miiestiibair nezuudos "Saules" stars muusu dziivees.
miielstiiba ir mirdzosu zvaigznju juura muusu aciis.
Miilestibair leenpratiiga, milestiba ir laipna... |
| 5:14p |
Es mirstu
Es tevi ienīstu kad neredzu,
Bet mīlu kad atkal satieku
Es ienīstu tevi kad tevis nav klāt
Bet bez tevis es nespēju staigāt
Bez tevis es ātri nogurstu
No tevis tik spēku saņemu
Bez tevis dzīvot nespēju
Es mirstu |
| 5:16p |
Kas ir mīlestība 2?
Miilestiiba ir kaa silts saules pieskaariens,
kas glaasta tev vaigus saltajaa pavasara veejaa.
Miilestiba glaasta maigi, gandriiz nemanot
Ar katru maigo peiskaarienu,
Pavisam klusi un nedzirdot,
Taa iecukst tev sirdii patiesos vaardus:
"Es tevi Miilu" |
| 5:23p |
Kaila miesa
Tik kaila miesa palikusi
Un dvēsele jau projām aizgājusi
Uz citu pusi
Tik miesa še vēl aplikusi
Tik kaila miesa palikusi
Tā raugās cieši uz debesu pusi
Par mūsu grēkiem tā nomirusi
Jo mūs tik ļoti tā mīlējusi
Šo miesu pie krusta sita
Pazemoja un nievāja
Par Jūdu ķēniņu to kristīja
Un ērkšķu kroni galvā lika
Tik kaila miesa
Pie Golgātas krusta palikusi
Bet dvēsele pie tēva aizgājusi
Par mums ļoti dārgi tā samaksājusi |
| 5:27p |
Mana istaba
Domas manas šaudās
Pa istabas kaktiem skraida
Un haosā vandās
Nu kad viņas kāds uz pakarināmā pakārs.
Tik daudz jautājumu
Nesaprastu dzīves likumu
Skrien pa manu istabu
Kā lai es to kārtoju?
Jūtas- siltas aukstas
Pamazām visu saldē
Un tad atkal atkausē
Vai kāds paraudzīs manas plaukstas
Vai tās nav kļuvušas aukstas
Domāju es kur atsperties
Neredzu pie kā pieķerties
Kur aukstumā paslēpties
Kurš par mani rūpēsies
Kurš uz jautājumiem atbildēs
Kurš te visu sakārtot spēs
A es tik jautāju un jautāju
Un neredzu tam visam galu
Jūtu to ka mīlu pasauli
Mīlu savu dzīvi
Taču nejūtos es pārāk dzīvi
Kas nospiež manu sirdi?
Savas emocijas un jūtas
Es izteikt nespēju
Tādēļ jau murgainas rindas
Es dzejoļos citēju |