Virsraksts ierakstam ir, protams, kliedzošāks nekā patiesība, jo atbraucu uz Latviju un kādus 7 mēnešus darbu nemeklēju, jo meklēju finansējumu mūsu filmas projektam, tas lūk vēl ir procesā, jo nav tik viegli, ja nepazīsti pareizos cilvēkus. Mūsu iekrājumi arī izsīkst, līdz ar to, plāns tāds, viens no mums strādās 9-5 darba dienu ( jo otrs neprot latviski), ienesīs kādu naudiņu ēšanai un īrei, otrs strādās pie tā kas sirdij Tuvs.
Plāns jau labs vai ne?
Mazliet aizmugures fona.
Kabatā mazā maisiņā man ir LU bakalaurs vēsturē un Velsas universitātē bakalaurs dok. filmu un TV kursā. Nekad neesmu dzīvojusi uz pabalstiem un arī tagad to negribu darīt un nedarīšu.
Sākot meklēt darbu radās arī man viens loģisks uzstādījums, labi, es meklēšu darbu, bet tādu, kas arī spētu mani attīstīt, kas mani izaicinātu un būtu manā izglītības lauciņā. Pašlaik kamēr naudas no sakarātā mums pietiek vēl 3-4 mēnešiem, es nespēju un negribu sūtīt CV uz kafeijnīcām, jo šķiet tur jau savu laiku esmu atsēdējusi un tomēr arī esmu kopā veselus 6 gadus mācījusies un ir bijusi pieredze savā lauciņā, tikai ārzemēs. Taču tagad ar vien biežāk nepamet doma, ka ja jau visi vadži trūks kafenīca lai iet...ja vien tur nemaksā minimālo? vai tāda lieta vispār Latvijā ir?
Līdz šim tā diezgan aizrautīgi, katru dienu ejot Valsts nodarbinātības aģenturās mājas lapā, gan cv.lv, gan ieskatoties FB lapās, divu mēnešu laikā esmu atradusi 50 man interesējošus darba piedāvājumus. Katram no tiem es esmu veltījusi vismaz 1 h laika, lai pieskaņotu savu pieteikuma vēstuli. Tātad tas man aizņēmis no 8 nedēļām labi ja vienu, darba stundu ziņā.
Kādi tad ir bijuši reuzltāti:
Atbilde no Letas, kur aizeju uz interviju un pēcāk man piezvana, ka viss bija super, bet tas Jūsu minētais 6nieks latviešu valodas gramatikā, nekam neder, jo esam atlaiduši korektoru....khmmm, tad tāpēc mēs presē pamanām tik daudz drukas kļūdu, jo tagad pat naudas tam nepietiek.
Un aizgāju uz vēl vienu interviju, kādā no filmu studijām, kur īpašnieks meklēja kādu kurš prot pārdod filmas, bet īsti ko pārdod pats nezināja, šķīrāmies ar labiem vārdiem, pie viņa atgriezīšos ar savām idejām, kad kafejnīcā sūkāšu cukura kubiciņus.
Un tagad ir vēl viena atbilde, bet, ar mājas darbu, mājas darbs principā ir sociālo tīklu stratēģijas izveidošana, programmas sastādīšana un vēl kas cits. Lai visu to varētu sagatavot sākumā jāiepazīstas, jāizanalizē un tad jāatdod viņiem savas idejas. Tā aizrit viena diena, protams, ar kūkas pauzēm un paskatīšos pa logu pauzēm, mums starp citu tagad ir ļoti labs skats uz TV torni un Daugavu, bet vairs nav treilerīša askētisms, kurā nodzīvojām 4 mēnešus. Tas tā, lai parādītu, ka neesam tie, kas baigi daudz prasa no ``lietām``. Savā darziņā arī kādas puķes jāiemet, vai zinies.
Vēl domāju, labi, izskatās, ka valsts rīko
http://macibaspieaugusajiem.lv/ , kur var pārvalificēties, jo kā mēs zinām, humanitārie ir par daudz saražoti uz šīs pasaules. Pavērojot šī projekta marketingu, cilvēki bildēs izskatās tik nelaimīgi un uz robežas, kas liekas, ka nu ja jau Tev neiet, tad Tu vari droši pievienoties viņu bariņā un skumīgi sevi pārkalificēt!
Nekā nebija!
Tev jābūt nodarbinātam un tikai zemākajās profesijās, lai Tev būtu priekšroka. Mans sapnis par galdnieka amatu arī izplēn.( bija ļoti interesanta epastu apmaiņa, lai tiktu pie šāda slēdziena)
Es zinu ir vēl taču Valsts nodarbinātības aģentūra un es varētu iet tur, bet man kaut kā ļoti kaulā griež iespējamā birokrātija un dokumentu kārtošana, man pietiek paskatīties viņu mājas lapā un pašai meklēt darbu, jo spēks man vēl ir un 3-4 mēnešus es pat varu īri nomaksāt.
Un tas viss uz fona mēdijos: ReBaltica ``Nākotnes Latvieši``