varētu būt tā ja šeit es uzrakstītu kāda cita vai savu viedokli par sabiedrībā notiekošām lietām, tad būtu komentāri bet ja tu stāsti par sevi- da , kas par tevi intresējās, ne sāpīte tava kādam svarīga ne prieciņš. visi ir baigi gudrie.
vēlreiz mēģināta formolēta mana ideja - mēs esam tik aizņemti ar sevi, ka aizmirstam vai negribam zināt kā iet citiem.tas mums nav svarīgi, jo centrā šā vai tā esam mēs paši un mūsu ego. neslēpšu, ka ar to cīnos (ar ego) nu ne katru dienu, bet ir, ir.
tas nebija domāts tieši, ka mani komentē, bet paskatoties kā ir ar citiem- ja viņi uzraksta kko sabiedrībā aktuālu- cilvēks nekavēsies un iesaistīsies polemikā aizstāvot savu viedokli. bet ja cilvēks uzraksta , ka viņam iet sūdīgi, citi neliekas ne zinis, nav laika kā sacīt jāsaka, iedziļināties citu sāpēs.pašam gana. a žēl.
draugu dienasgrāmatas bija tās, kas mani aizķēra pa šo tēmu.ne jau cibiņošana. tējā bija emocijas- izgāju ar krūzīti ārā iesēdos mašīnā , kur man pusi tējas izdzēra agrais ciemiņš.un pie reizes nokaitināja. man vēl lekcija priekšā, bet saistoša.par brīnumu.