vēlreiz mēģināta formolēta mana ideja - mēs esam tik aizņemti ar sevi, ka aizmirstam vai negribam zināt kā iet citiem.tas mums nav svarīgi, jo centrā šā vai tā esam mēs paši un mūsu ego.
neslēpšu, ka ar to cīnos (ar ego) nu ne katru dienu, bet ir, ir.


tas nebija domāts tieši, ka mani komentē, bet paskatoties kā ir ar citiem- ja viņi uzraksta kko sabiedrībā aktuālu- cilvēks nekavēsies un iesaistīsies polemikā aizstāvot savu viedokli. bet ja cilvēks uzraksta , ka viņam iet sūdīgi, citi neliekas ne zinis, nav laika kā sacīt jāsaka, iedziļināties citu sāpēs.pašam gana.
a žēl.

šorīt no rīta dzēru tēju, intresē? :)