| *visvairāk man deva cerības kagora vakara vīna runas ar Simanoviču. *visvairāk man iesita galvā bērnu nama divi bērni viens ar mani daudzījās un tad pēkšņi pajautā- vai tev nav bērns?- ar domu- ja nav adoptē mani un kāda meitene ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem raudāja un es turēju viņas roku. *vecie ļaužu dāvātā ``necilā``(kas īstenībā tā nevija) sedziņa. *tik daudzās domas, tad, ka sanesa mašīnu un gandrīz klumurējot ietriecāmies stabā, te tik jābilst Dievs bij klāt- domu lidojumi un loģikas attīstība bija apmēram tāda. 1.doma- vai tiešām? 2.doma- nu labi neko, ejam bojā 3.doma- nē, tomēr nē mašīnā ir cilvēki, tā nav mana mašīna, mēģināšu ko darīt 4.doma- kas man bija jādara 5.doma- a ko viņās vispār dara un kā es izskatos no malas 6.doma- šodien Dievs nolēma pajokot. :) un tas viss kādās 5sekundēs, kamēr riņķojām un riņķojām *būšana līdzās *sišanās *diskusijas *emocionālie cilvēki * jūtu neatgrūšanu. * uztaisi tik nelielu teātri un tev sekos. :D un tas ir patīkami * masāža noRūtas un pusmasāža no Barkāna, kas beidzās ar ziedes ieziešanu *nu bet protams, ka tukšs tukšs tukšs. * un vēl un vēl un vēl bet nāk miegs. *pārdomas par Dieva mīlestību un raudiens par to- īss mirklis salstošā un gettho baznīcā |