*visvairāk man deva cerības kagora vakara vīna runas ar Simanoviču.
*visvairāk man iesita galvā bērnu nama divi bērni viens ar mani daudzījās un tad pēkšņi pajautā- vai tev nav bērns?- ar domu- ja nav adoptē mani un kāda meitene ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem raudāja un es turēju viņas roku.
*vecie ļaužu dāvātā ``necilā``(kas īstenībā tā nevija) sedziņa.
*tik daudzās domas, tad, ka sanesa mašīnu un gandrīz klumurējot ietriecāmies stabā, te tik jābilst Dievs bij klāt- domu lidojumi un loģikas attīstība bija apmēram tāda.
1.doma- vai tiešām?
2.doma- nu labi neko, ejam bojā
3.doma- nē, tomēr nē mašīnā ir cilvēki, tā nav mana mašīna, mēģināšu ko darīt
4.doma- kas man bija jādara
5.doma- a ko viņās vispār dara un kā es izskatos no malas
6.doma- šodien Dievs nolēma pajokot.
:)
un tas viss kādās 5sekundēs, kamēr riņķojām un riņķojām
*būšana līdzās
*sišanās
*diskusijas
*emocionālie cilvēki
* jūtu neatgrūšanu.
* uztaisi tik nelielu teātri un tev sekos. :D un tas ir patīkami
* masāža noRūtas un pusmasāža no Barkāna, kas beidzās ar ziedes ieziešanu
*nu bet protams, ka tukšs tukšs tukšs.
* un vēl un vēl un vēl
bet nāk miegs.
*pārdomas par Dieva mīlestību un raudiens par to- īss mirklis salstošā un gettho baznīcā