bettyboob - Post a comment

neciešu garas žēlabainas atvadas, ar tekstiem "vai kad tad tu tagad atbrauksi ai briesmīgi cik tas ilgi šausmas nu i pasaules gals". tas tikai atņem ceļam nepieciešamo spēku. bet atvadīties ir labi un noderīgi, jo tad tu saņem tādu mīlestības un labvēlības koncentrātu, kādu nedabūsi kamēr kā mēbele mūžīgi rēgosies acu priekšā. un es saņēmu tādu ceļa maizīti, ka vajadzētu ilgi pietikt :)
nu gan, pulkstens seši un ārā jau tumšs!