(no subject)
Apr. 18th, 2007 | 05:58 pm
No:: san
Liela daļa Japānas sieviešu pavada savu ikdienu saliekušās 15 - 45 grādu lenķī. Šodien pavēroju savu japāņu valodas skolotāju, to, kura ir klusa un sievišķīga. Viņa klanās runājot un pārvietojas pieliekusies. Arī apģērbu veikala manekeni ir saliekti, tā lai demonstrētu kā bikses vai svārki "sēž" šādā stāvoklī (iedomājos mūsu cacas, kuru stringiem rotātie dibeni rēgojas virs džinsu malas).
Japānietes sargājas no saules un klusē par savu vecumu. Tipina, liekot pēdas uz iekšpusi, tā it kā būtu ģērbušās kimono un koka tupelītēs. Mati aizmugurē savākti ar sprādzi. Tas par vecākām kundzēm, bet sīkās uzsien copi a la sumo cīkstonis, kājās nagliņpapēdenes un klunkuro klupdamas krizdamas :) Jaunai sievietei, kas grib tikt pie vīra, jābūt "kawai" - jaukai, mīlīgai, neveiklai un bērnisķīgai. Tāpēc meitenes bariņos spiedz un ķiķina un izdod vēl visādas dīvainas skaņas ("Honto? Honto? Ēēēēēē!" - "tiešām, tiešām, āāāā"). Nekādas kaķa grācijas un dievietes seksapīla :) Turpinu braukt sieviešu vagonā, jo uz dāmām interesantāk bolīties, džeki (salary men) visi vienādi melnos uzvalkos.
Bet Mjanmas meitene gribot man pagatavot vakariņas un nodejot Mjanma dance. Lai tik es nākot uz viņas istabu. Kārdinoši, tikai tās acis viņai tādas raganiskas...
Ā, šodien bija tas gadījums, kad iegāju tualetē un tā arī izgāju no tās, neizdarījusi iecerēto. Nekas īpašs, nekādu nesaprotamu elektronikas brīnumu, vienkārši caurums zemē, kā Centrālstacijas WC. Bet sapratu, ka, lai tajā trāpītu, paredzēts ieņemt kādu īpašu pozu, kuru japānietes droši vien iemācās bērnībā, bet par kuru es neko nezinu.
Japānietes sargājas no saules un klusē par savu vecumu. Tipina, liekot pēdas uz iekšpusi, tā it kā būtu ģērbušās kimono un koka tupelītēs. Mati aizmugurē savākti ar sprādzi. Tas par vecākām kundzēm, bet sīkās uzsien copi a la sumo cīkstonis, kājās nagliņpapēdenes un klunkuro klupdamas krizdamas :) Jaunai sievietei, kas grib tikt pie vīra, jābūt "kawai" - jaukai, mīlīgai, neveiklai un bērnisķīgai. Tāpēc meitenes bariņos spiedz un ķiķina un izdod vēl visādas dīvainas skaņas ("Honto? Honto? Ēēēēēē!" - "tiešām, tiešām, āāāā"). Nekādas kaķa grācijas un dievietes seksapīla :) Turpinu braukt sieviešu vagonā, jo uz dāmām interesantāk bolīties, džeki (salary men) visi vienādi melnos uzvalkos.
Bet Mjanmas meitene gribot man pagatavot vakariņas un nodejot Mjanma dance. Lai tik es nākot uz viņas istabu. Kārdinoši, tikai tās acis viņai tādas raganiskas...
Ā, šodien bija tas gadījums, kad iegāju tualetē un tā arī izgāju no tās, neizdarījusi iecerēto. Nekas īpašs, nekādu nesaprotamu elektronikas brīnumu, vienkārši caurums zemē, kā Centrālstacijas WC. Bet sapratu, ka, lai tajā trāpītu, paredzēts ieņemt kādu īpašu pozu, kuru japānietes droši vien iemācās bērnībā, bet par kuru es neko nezinu.