bettyboob - Post a comment

Stāvu mierīgi uz tiltiņa, aizdomājusies. Pēkšņi viens ieauro ausī "Heroo! Vēr jū from!" Izbīlī gandrīz iekrītu kanālā pie karpām, bet viņam tas liekas "kawaii". Tas, ka pusaudži mani sveicina "Hi! Take my pikčē" ir ok, bet kliegt gan nevajag. Nepatīk man. Un vēl man nepatīk dārzeņu plaukti veikalos, kur ir pa vienam iesaiņoti āboli un tomāti un pārējo vietu aizņem daudz daudz dažādu sēņu, no kurām neko nevar saprast. Tad es ar ilgām atceros Argentīnu - mango un persikus, gaļu un vīnu. Godīgi sakot, neiepriecina arī tas, ka japāņu valodas skolotāja mani sauc iesaukā. Santita-chan, viņa saka kā mazai meitenītei. Un tā nemaz nav mana iesauka, bet kaut ko taču vajadzēja uzrakstīt tajā lapā, kur prasīja niku, hobiju un asinsgrupu. Varēju rakstīt, ka nav, bet man jau nebija hobija un asinsgrupa arī nesevišķi padevusies. Visiem ģēnijiem esot AB un ja vēl kreilis! Bet bez iesaukas, hobija un asinsgrupas tu vispār neesi nekas.

Bet pārējais patīk. Pati esmu pārsteigta, ka jūtos tik labi un mierīgi.
(jā, inner Japan).