(no subject)
Feb. 22nd, 2007 | 10:53 am
No:: san
Pamodos ar dullu galvu no miljonbāra "divi vienā" mojito. Samiegusies izgāju uz balkona spilgtajā saule, atgriezu ūdens krānu, noskalojos vēsajā ūdenī. Un tad acis, ausis, nāsis un āda sajuta kārtējo karsto, smaržīgo, mitro, krāsaino Buenosairesas dienu un man nekas cits netlika kā būt traki laimīgai. Buenosairesa ir skaista un īsta, dzīva un dunoša pilsēta gan dienā, gan naktī, tāpēc dzīvot tajā jau pats par sevi ir prieks. Es negribu domāt par aizbraukšanu, jo tas būs tikpat sāpīgi kā atvadas no mīļa cilvēka. Šodien uz Mendozu, pēc tam - Iguazu, vēl dažas dienas šeit, un tad prom... Barselona, aukstā Rīga. Tokija, Grieķijas jūra. Un tad atpakaļ šeit.