(no subject)
« previous entry | next entry »
Jan. 17th, 2007 | 03:20 pm
šodien pie mums bija sieviete-sapnis nr.2, vārdā marija (anhelika, nevienu nebrīdinot, kaut kur pazudusi). iztīrījusi visu perfekti - dzīvoklis spīd un smaržo. man liekas, ka sieviete, kas prot tīrīt un gatavot, šajā zemē nepazudīs, jo tādas te ir ļoti vajadzīgas.
nu ja, atgriezos tikko no nejaušas pastaigas, nejaušas tāpēc, ka nebiju plānojusi staigāt, bet gan tēlot tūrisma aģentu lavrikam ar gunču. bet laiciņš ir tik debešķīgs, ka kājas pašas nes līdz parciņam, tad uz to tur ēnaino ieliņu, un tā uz priekšu. visvairāk laikam man patīk zem saulessargiem slēpjošās augļu un kūkbodītes, dzīvelīgie ēstūži un aizaugušie dārzi pie vecajām klusajām mansijām (?), par kurām nevar saprast vai vispār kāds tajās dzīvo vai vienkārši visi guļ. ievēroju un nobrīnījos, ka pie katras mājas stāv pa vīrietim, dīvaini. jā, un vislabākie augļi šeit ir persiki - lieli, saldi un sulīgi, un arbūzi - mazi, saldi un sulīgi. ņamm.
no rīta uzskaipoju savai mīļajai tantei, kura atkal stāstīja smieklu stāstus par keniju. esot klepu saķēris un lacis tantes sagādāto mežrožīšu sīrupiņu, kas domāts bērniem. ārā laists nav un ome gādājusi par svešo kaķeņu aizgaiņāšanu no pagalma. un vēl, viņš esot apaļš un milzīgs, bet brīžiem uzvedoties kā bērns - lec albertam stilbos un joņo puspalēkdamies pa dārzu. toties ar omīti esot uzmanīgs un pieglaudīgs - ne kājās lec, ne kož. nu, un vēl pasaki, ka nav superīgs kaķis.
nu ja, atgriezos tikko no nejaušas pastaigas, nejaušas tāpēc, ka nebiju plānojusi staigāt, bet gan tēlot tūrisma aģentu lavrikam ar gunču. bet laiciņš ir tik debešķīgs, ka kājas pašas nes līdz parciņam, tad uz to tur ēnaino ieliņu, un tā uz priekšu. visvairāk laikam man patīk zem saulessargiem slēpjošās augļu un kūkbodītes, dzīvelīgie ēstūži un aizaugušie dārzi pie vecajām klusajām mansijām (?), par kurām nevar saprast vai vispār kāds tajās dzīvo vai vienkārši visi guļ. ievēroju un nobrīnījos, ka pie katras mājas stāv pa vīrietim, dīvaini. jā, un vislabākie augļi šeit ir persiki - lieli, saldi un sulīgi, un arbūzi - mazi, saldi un sulīgi. ņamm.
no rīta uzskaipoju savai mīļajai tantei, kura atkal stāstīja smieklu stāstus par keniju. esot klepu saķēris un lacis tantes sagādāto mežrožīšu sīrupiņu, kas domāts bērniem. ārā laists nav un ome gādājusi par svešo kaķeņu aizgaiņāšanu no pagalma. un vēl, viņš esot apaļš un milzīgs, bet brīžiem uzvedoties kā bērns - lec albertam stilbos un joņo puspalēkdamies pa dārzu. toties ar omīti esot uzmanīgs un pieglaudīgs - ne kājās lec, ne kož. nu, un vēl pasaki, ka nav superīgs kaķis.