bettyboob - Post a comment

Pēdējo nedēļu sarežģītākā matērija bija nevis tumsa, bet dubļi. Tumsa vispār ir sīkums, ja var sakarināt lampiņas un kurināt sveces. Bet dubļi. Tie bija visur. Uz ceļa, pagalmā, suņu voljēros un kažokos, cilvēku drēbēs un kažokos (nu, matos). Un galvenais, ka tika arī iekšā galvā, padarot domas smagas kā dubļiem aplipušus zābakus. Darījām kas jādara - visas dubļainās drēbes aizvedu mazgāt. Kārtīgi izmirku vannā arī pati. Suņiem savedām salmus. Un tad uzsniga, tagad ārs ir balts un kraukšķīgs. Suņi apmierināti čuč būdās. Arī sīkā Torvi tikusi garām brālim, kurš bija nogūlies priekšā būdas ieejai un nelaida viņu iekšā. Cilvēki tīrās drēbēs cep piparkūkas. Un domas arī noskurināja dubļus, tagad mierīgas peldās piparkūku smaržas mākonītī.

Dubļi joprojām ir. Bet kad to nav iekšā galvā, tie ir tikai dubļi.