bettyboob - Post a comment

Vakar izgājām pārgājienā caur Juglu uz Ziepniekkalnu. Juglā galapunktā stāvēja tramvajs, un tā vadītāja gulēja, atspiedusi galvu uz rokām. Nopirkām turpat blakus pie puķu tirgotājas pūpolu pušķīti, pieklauvējām pie tramvaja durvīm un uzdāvinājām vadītājai. Viņa paņēma un pasmaidīja.
Bija diezgan bailīgi to darīt, jo likās, varbūt nobīsies un neņems. Tā priecājos, ka tomēr izdarījām un kaut drusciņ vairojām prieku un cerību, vismaz sev noteikti.



Un saulriets Ziepniekkalnā: