(no subject)
« previous entry | next entry »
Dec. 8th, 2019 | 11:02 am
Skaistākais no kā pamosties ir nevis pankūku smarža un nevis kafija gultā (lai gan šie vienmēr welcome), bet trīsbalsīgā suņu dziesma. Tā izklausās kā ūjināšana visādos locījumos, bet aprakstīt to nevar. Man liekas, tā skan kā mežs, ledus, vējš un mūžība. To nekad nevar dabūt pēc pieprasījuma un nevar arī izslēgt. Nesija ir soliste un dziesmas sācēja. Pārējie pievienojas un piebalso, katrs dziedot arī savu dziesmu. Tad tā beidzas tikpat pēkšņi kā sākusies un miegs vairs nav nevienā acī.