bettyboob - Lauziņu umami

4. diena laukos. Sēžu mājā ar smilkstošu, gaudojošu Aļaskas malamutu, kurš nevar pārdzīvot, ka tiicis atstāts mājās viens (es laikam neskaitos). D. aizbrauca pēc piena produktiem uz 12km tālo Skujeni. Pagaidām tur vēl var dabūt pienu, bet drīz nevarēs - saimniece vairs negrib turēt govi, jo darbs smags, bet piena nauda paši ziniet kāda. Tuvējā kaimiņiene (2km aiz meža) arī vairs neturēšot govis, un vispār, naglošot logus ciet un braukšot prom tur, kur var atrast darbu. Pie viņas ir nereāli skaisti - māja ir uzkalniņā, uz vienu pusi skats uz bērzu birzi, otrā aizvijas balts ceļš kā pasaku grāmatā, un tas viss tik ļoti kontrastē ar nolemtības un pamestības sajūtu. Vienīgi orki (šeit saukti par koksakeriem) vairojas un paplašina savas teritorijas. Bet tā jau viss skaisti - mežs kā multenēs, pārdabiski daudz sēņu, kuras tiek kaltētas un marinētas industriālos apjomos, visa māja smaržo pēc umami. Bet man labāk patika, kad šī bija apslēpta vieta nezkurienes dziļmeža vidū, kur nonākot ārpasaule paliek tālu ārā un stāsti par orkiem ir domāti tam, lai krāšņotu garos ziemas vakarus.