Ziņas no meža
Aug. 26th, 2013 | 09:50 am
No:: san
Ēdam sēnes pusdienās, brokastīs, vakariņās. Kāpēc ne, ja vienkārši jāieskrien mežā pakaļ, un 5 minūšu gājiena attālumā noteikti būs vismaz kāda bērzubeka un apšubeka, bet varbūt arī sēņu lasis - baravika. Vienbrīd pat pavīdēja pārgalvīgā doma par baraviku lazaņju. Tikko, ēdot "french style" omleti ar puraviem, sieru un, tieši tā, sēnēm, pārspriedām šīs nakts sapņus. Es patāstīju, ka iesniedzu atlūgumu un apsveru domu iet strādāt uz dāmu šmotku veikalu. D. nesmalkjūtīgi apvaicājās, vai tas būs veikals korpulentām dāmām uz Čaka ielas, uz ko es piedraudēju ar uzsēšanos uz tās raw diētas, kas tagad cibā trendojas. Laukos gan tāda diēta nozīmē grauzt jēlas bietes un burkānus, paldies par kūkām.
Pabeigšu ierakstu (lai ieslēgtu internātu, vispirms jāiedarbina elektrības ģenerators), un iešu krāmēt malku. Visas manis krautās grēdas sabrūk, tāpēc tagad ceļu Montesori (jeb inku) grēdu ar diviem malkas apļiem vienu otrā. Tikai jāmēģina neiebūvēt sevi iekšā, tad D. atkal smiesies, ka viņam nav ceļamkrāna ar ko mani izelt ārā.
Pabeigšu ierakstu (lai ieslēgtu internātu, vispirms jāiedarbina elektrības ģenerators), un iešu krāmēt malku. Visas manis krautās grēdas sabrūk, tāpēc tagad ceļu Montesori (jeb inku) grēdu ar diviem malkas apļiem vienu otrā. Tikai jāmēģina neiebūvēt sevi iekšā, tad D. atkal smiesies, ka viņam nav ceļamkrāna ar ko mani izelt ārā.