9 stundas līdz bon anee
« previous entry | next entry »
Jan. 1st, 2012 | 04:37 pm
Gandrīz uzreiz pēc ierašanās mums piešķīra pašiem savu māju, kartīgu, no dubļiem taisītu ēģiptiešu māju. Kur nu vēl labāku sākumu! Pēc tam Antuāns mūs sasēdina savā džipā un ved uz ballīti, jo līdz jaunajam gadam vēl tikai stunda. pa kreisi ir Valdnieka ieleja, pa labi Valdnieces ieleja, reku Ramzesa templis, Tēbu kalna sargi (divas milzu sfinksas), uzreiz aiz kalna ir Sahāra līdz pat Marokai, rāda Antuāns, otrā rokā viņam cigarete, nez ar kuru roku viņš stūrē? ( vēlāk vakarā uzzināju teicienu drive like egyptian). Nīla tek otrādi, no dienvidiem uz ziemeļiem, jo mēness te ir kajām gaisā.
Ēģiptieši jauno gadu nesvin, tāpēc ballīte tāda sīciņa, tikai daži itāļi, francūži, mēs un uz beigām parādās daži krievi. Alkohols šeit ir grūti dabonama manta, laikam tāpēc tas tiek lietots visdīvainākajās kombinācijās un tā itkā nebūtu ritdienas. Tagad zinu, ka campari ar rumu un ābolu sulu garšo pēc pīlādžiem un ēģiptiešu vīns ir briesmiga susla. Musu taxfree viskijs pazūd dažu minūšu laikā. Pēc neierasti klusās jaungada atnākšanas ( tālumā tikai krievi uzšauj dažas sīkas raķetes), mēs palaižam gaisā līdzpaņemtās papīra lanternas, tās aizlido gaisā virs Sahāras, gaviļu un skatienu pavadītas, un tas ir pa īstam filmīgi. Pārguruši un laimīgi tiekam pārvesti mājās un iepazīstināti ar nākamās dienas plānu - gulēt cik ilgi gribas, tad ēst steiku un tad atkal iet gulēt un mīlēties. Patīkamāku plānu grūti iedomāties.
No rīta mūs pamodina gaiļi, suņi, ēzeļi un bērni, dzeram kafiju uz jumta zem salmu nojumes Antuāna pašrocīgi celtajā mājā. Smejamies, ka ziemassvētku sajūtas nemaz vairs nepietrūkst. Tad ēdam gaļu, kas cepta māla traukā, malkai izmantojot krēslu, ko Antuāns nomet lejā no jumta. Kaimiņu sievietes skaistās izrakstītās kleitās pie sliekšņa mazgā veļu, vīrieši laista dārzus. Kautkā nemaz neticas, ka ir arī tāda kūrortu Ēģipte un vispār negribas ar to iepazīties.
Ēģiptieši jauno gadu nesvin, tāpēc ballīte tāda sīciņa, tikai daži itāļi, francūži, mēs un uz beigām parādās daži krievi. Alkohols šeit ir grūti dabonama manta, laikam tāpēc tas tiek lietots visdīvainākajās kombinācijās un tā itkā nebūtu ritdienas. Tagad zinu, ka campari ar rumu un ābolu sulu garšo pēc pīlādžiem un ēģiptiešu vīns ir briesmiga susla. Musu taxfree viskijs pazūd dažu minūšu laikā. Pēc neierasti klusās jaungada atnākšanas ( tālumā tikai krievi uzšauj dažas sīkas raķetes), mēs palaižam gaisā līdzpaņemtās papīra lanternas, tās aizlido gaisā virs Sahāras, gaviļu un skatienu pavadītas, un tas ir pa īstam filmīgi. Pārguruši un laimīgi tiekam pārvesti mājās un iepazīstināti ar nākamās dienas plānu - gulēt cik ilgi gribas, tad ēst steiku un tad atkal iet gulēt un mīlēties. Patīkamāku plānu grūti iedomāties.
No rīta mūs pamodina gaiļi, suņi, ēzeļi un bērni, dzeram kafiju uz jumta zem salmu nojumes Antuāna pašrocīgi celtajā mājā. Smejamies, ka ziemassvētku sajūtas nemaz vairs nepietrūkst. Tad ēdam gaļu, kas cepta māla traukā, malkai izmantojot krēslu, ko Antuāns nomet lejā no jumta. Kaimiņu sievietes skaistās izrakstītās kleitās pie sliekšņa mazgā veļu, vīrieši laista dārzus. Kautkā nemaz neticas, ka ir arī tāda kūrortu Ēģipte un vispār negribas ar to iepazīties.