Lasīšanas, hiromantijas un spēļu vakars

« previous entry | next entry »
Apr. 22nd, 2011 | 03:23 pm

Vakar bija burvīgs vakars. Mēs ar Kasparu uzskatījām, ka jāskatās mordobojs un jāgrauž semenes, bet Taim, visu cieņu viņas smalkumam un inteliģencei, uzstāja, ka jālasa dzeja vai lugas. Vislabāk lomās, bet varot arī atsevišķi. Pārgriezuši acis, piekritām pamēģināt, un jau pēc brīža aizrāvāmies un nepacietīgi švīkstinot lapas, nevarējām vien sagaidīt savu lasīšanas kārtu. Kasparam bija Harmss, Kashadurai - Ingas Gailes dzejoļi un mīts par Artemīdas dzimšanu (uzzinājām, ka Artemīda radusies no Zeva smadzenēm). Es izvilku no somas Šlāpina dzejoļus un nolasīju to par iedomu sardelēm, jo tas man visvairāk patīk.

Pēc šitik intelektuāla izrāviena, pēkšņi regresējām līdz pamatskolas līmenim un sākām spēlēt burtu spēles un nodarboties ar hiromantiju (uzzināju, ka man ir tāds liktenis, ko es pati varu ietekmēt). Vēl spēlējām asociāciju spēli - jāiedomājas tuksnesis, tad kubs, tad trepes un visbeidzot - zirgs. Tu iedomājies, sīki un smalki izstāsti savas iztēles ainas, un pēc tam uzzini, ko kas nozīmē. Tuksnesis ir tava dzīve, kubs tu pat un zirgs, protams, - mīlestība. Mans pirmais iedomu zirgs bija parasts brūns bērītis kā no bērnu grāmatām. Taču tad es to ātri aizdzinu prom un iztēlojos muskuļotu melnu tīrasiņu rikšotāju, spīdīgiem sāniem un nevaldāmām krēpēm. Nē, nu viss skaidrs, ko šie abi zirgi stāsta.

1.zirgs:


2.zirgs:


Vakara beigās Kaspars tomēr piedāva noskatīties mordoboju un sapīpēties, jo semenes jau bija apēstas, bet mums jau bija jāsteidzas prom, lai nepārvērstos par ķirbjiem.

Link | piebilst | Add to Memories


Comments {0}