bettyboob - Post a comment

Brrr..vēsi pat ietinoties pledā! Pilsēta mērenā šokā par temperatūru dos grados - uz ielām sārti degungali, šalles un pufaikas. Mājās mūs atvizina pelēks onkulītis pelēkā mētelītī ar pelēku šalli, durvis atver cits onkulītis, durvju sargs vārdā Beto (oh!) trenūzenēs un čībās. Dzīvoklis izskatās mazāks kā bildēs, bet ir varen mīlīgs un mājīgs, bet pati galvenā ir karstā vanna un lielā gulta! Un ārā aiz 13. stāva loga paceļas lidmašīnas...mīla, miers, miegs. Nekas cits neatliek kā sajusties kā mājās, bet kā savādāk, ja māju nav, bet sajusties gribas.
Ir jocīgi staigāt pa Buenosairesu, tā it kā nebūtu bijusi prom, par gadu starp tad un tagad atgādina Toms man blakus, neapzināti skatos vai kaut kur nesoļo Deivids, bet tas ātri pāriet.
Pēc ņammīgajām pusdienām ēstuvē uz stūra ejam uz veikalu, kur man vispirms atkaras žoklis par 20 cm lielajiem avokado un pēc tam tieku pie kārotā podiņa dulce de leche. Toms stāv pie gaļas stenda, acis lielas - interesējas kāpēc kilo šitādas mantas maksā 20 peso (Ls 1.80). Nākamās pieturas ir pie olīveļļām un vīniem un mate tējām... iestājas reāla sajūsma, pudeles, paciņas un bundžiņas ieceļo ratiņos, maisos, ledusskapī un plauktos (virtuve izrādās pilnībā nokomplektēta topošās mājsaimnieces vajadzībām, atliek tikai sākt saimniekot!).
Esmu šeit, bet visā visumā nemaz nezinu, ko domāt, tāpēc pagaidām tikai būšu, bet domāšu pēc tam :)