(no subject)
Apr. 27th, 2006 | 12:36 pm
No:: san
Šorīt izlēju ārā saskābušo pienu, inerces pēc biju nopirkusi ģimenes paku (kaut arī kaķēnam pienu nedrīkst dot). Nu jau kuro dienu ledusskapis tukšs, kā jau normālai vientuļniecei (ar kaķi). Laura saka, ka es vienmēr pielāgojos saviem vīriešiem un ka tas nav diezko labi. Ar pielāgošanos man tik tiešām nav grūtību, tā pa lielām šaibām. Piemēram, man vienalga kur gulēt pa nakti, pofig, savā gultā vai trolejbusā; ēdu to, kas ir, pofig, rupmaize vai cepti tārpiņi; ātri iemācos svešas valodas; varu strādāt par sētnieci, varu par direktori. Apstākļi mainās, mainos arī es. Stabila identitāte? Ne man!