Naked photography iesniegšana KKF
« previous entry | next entry »
Sep. 26th, 2009 | 12:43 pm
mūzika: Tiga - Shoes
Mēs ar Kašaduru iesniedzām KKF vēsturē, iespējams, skandalozāko projektu ever! Ja ne skandalozāko, tad smieklīgāko un absurdāko noteikti. Ja mums iedos naudu, pusi no tās nāksies iztērēt pūderkrēmam, aiz kā slēpt permanento nosarkumu. Neiedos, protams, jo būtu nepareizi, neprātīgi, muļķīgi un pat noziedzīgi tērēt valsts naudu kam tādam.
Toties mums sen nebija bijis tik jautri. Lai gan nebija viegli, jo uzlikt uz papīra kaut ko tik ģeniālu vienas dienas laikā ir gandrīz vai ārpus cilvēcisko spēju robežām. Cik saldējuma netika izēsts, lai uzmundrinātu gurstošos prātus! Ejot uz Olimpiju pēc diskiem, saplīsa Timotiņa ratu ritenis. Mums nācās pielietot titānisku spēku, lai lietū un vējā, balansējot uz diviem riteņiem, tiktu līdz Bērnu mājai, kur ir printeris. Bijām nosalušas un pārgurušas, bet, ak vai, cik daudz darba vēl priekšā. Pārmaiņus gājām vannā, baidījāmies no žurkas, kas pīkstēja pa pakšķiem. Mēģinājām atgūt spēkus ar mikroviļņu krāsnī sildītu desu. Vienbrīd Kašadura jau bija gatava padoties, bet es kļuvu nikna. Mūsu draudzība tika apdraudēta, kad nokaitināta līdz baltkvēlei, metos viņai virsū kā bullis sarkanai lupatai. Labi, ka viņa paspēja aizbēgt un noslēpties tualetē, un es tikmēr savaldījos.
No rīta skrējām printēt, iesiet un visbeidzot, aleluja! uz KKF biroju - iesniegt. Es biju kašķīga, Kašadura - neizgulējusies un gurda. Taču, kad projekts bija ārā no mūsu rokām, pacilātas un lepnas, ielidojām Gaskoņas kadetos, kur dzērām kafiju, ēdām kruasānus, un to laimīgo brīžu dēļ vien bija vērts tā nopūlēties. Jūs neticēsiet, bet izgājušas no kafejnīcas, mēs tūlīt pat satikām divas baltas dūjas. Nevis baltus baložus, bet īstas cirkus dūjas! Vai ir iespējams saņemt nepārprotamāku zīmi kā šī? Es domāju, ka nē!
Toties mums sen nebija bijis tik jautri. Lai gan nebija viegli, jo uzlikt uz papīra kaut ko tik ģeniālu vienas dienas laikā ir gandrīz vai ārpus cilvēcisko spēju robežām. Cik saldējuma netika izēsts, lai uzmundrinātu gurstošos prātus! Ejot uz Olimpiju pēc diskiem, saplīsa Timotiņa ratu ritenis. Mums nācās pielietot titānisku spēku, lai lietū un vējā, balansējot uz diviem riteņiem, tiktu līdz Bērnu mājai, kur ir printeris. Bijām nosalušas un pārgurušas, bet, ak vai, cik daudz darba vēl priekšā. Pārmaiņus gājām vannā, baidījāmies no žurkas, kas pīkstēja pa pakšķiem. Mēģinājām atgūt spēkus ar mikroviļņu krāsnī sildītu desu. Vienbrīd Kašadura jau bija gatava padoties, bet es kļuvu nikna. Mūsu draudzība tika apdraudēta, kad nokaitināta līdz baltkvēlei, metos viņai virsū kā bullis sarkanai lupatai. Labi, ka viņa paspēja aizbēgt un noslēpties tualetē, un es tikmēr savaldījos.
No rīta skrējām printēt, iesiet un visbeidzot, aleluja! uz KKF biroju - iesniegt. Es biju kašķīga, Kašadura - neizgulējusies un gurda. Taču, kad projekts bija ārā no mūsu rokām, pacilātas un lepnas, ielidojām Gaskoņas kadetos, kur dzērām kafiju, ēdām kruasānus, un to laimīgo brīžu dēļ vien bija vērts tā nopūlēties. Jūs neticēsiet, bet izgājušas no kafejnīcas, mēs tūlīt pat satikām divas baltas dūjas. Nevis baltus baložus, bet īstas cirkus dūjas! Vai ir iespējams saņemt nepārprotamāku zīmi kā šī? Es domāju, ka nē!
(no subject)
from: sniegi
date: Sep. 26th, 2009 - 11:04 pm
Link
Atbildēt