(no subject)
Dec. 20th, 2021 | 06:56 pm
Pie mums divas naktis paliek divi 24 un 25 gadīgi francūži, Florians un Anna, kuri deviņus mēnešus brauc ar riteņiem pa Eiropu. Tagad viņi ir mājupceļā, izminušies caur Zviedrijai un Somijai, piedzīvojuši Lapzemes ziemu un polāro nakti. Pirms šī brauciena viņiem nebija nekādas pieredzes ar ceļošanu vai riteņbraukšanu. Sākuši braukt un visu pamazām iemācījušies, piedzīvojot uz savas ādas. Kā nenosalt -20 salā, nakšņojot ārā. Ko un kā vilkt. Kā nomazgāties un izžāvēt drēbes. Kā lūgt palīdzību. Un viņiem nav fancy ekipējuma, šo to pirkuši pa ceļam, lietotu, vai uztaisījuši paši.
Tas, ko es dzirdu visā, ko viņi stāsta - tev nav vajadzīgs nekas daudz un nekas īpašs. Jā, ne vienmēr ir viegli, bet tev nekas slikts nenotiks, tikai esi uzmanīgs un nedari muļķības. Cilvēki vienmēr grib palīdzēt, bet tev ir jāsaņemas palūgt.
Viņi saka, būšot grūti atgriezties mājās, jo nezinot kā izstāstīt mājiniekiem to, ka pēc šī tripa abi ir pavisam citi cilvēki.
Mūsu meža namiņš ar silto krāsni man tagad šķiet īsta komforta oāze. Ārā ir -10, kurinām mums visiem āra vannu. Un viss ir vienkārši.
Tas, ko es dzirdu visā, ko viņi stāsta - tev nav vajadzīgs nekas daudz un nekas īpašs. Jā, ne vienmēr ir viegli, bet tev nekas slikts nenotiks, tikai esi uzmanīgs un nedari muļķības. Cilvēki vienmēr grib palīdzēt, bet tev ir jāsaņemas palūgt.
Viņi saka, būšot grūti atgriezties mājās, jo nezinot kā izstāstīt mājiniekiem to, ka pēc šī tripa abi ir pavisam citi cilvēki.
Mūsu meža namiņš ar silto krāsni man tagad šķiet īsta komforta oāze. Ārā ir -10, kurinām mums visiem āra vannu. Un viss ir vienkārši.