(no subject)
Nov. 14th, 2016 | 09:39 pm
Vakar bija brīnišķīgs Teikas muzikantu koncerts Cīrulīšu pansionātā. Iesākumā vecīši sēdēja kā ķipīši. Nebūt ne visiem gribas lieku reizi bāzt degunu ārā no istabas uz kaut kādu tur koncertu. Daudziem kas sāp vai ir grūtsirdīgi. Bet pēc dažām dziesmām jau viens piesit kājiņu, kāds dzied līdzi skaļi, vēl cits tikai ar acīm. Mans Ķiķis jau gan, kā parasti, smaida. Plaukšķina ilgāk par visiem citiem.
Bija ļoti silta sajūta. Un visi man teica paldies, ka šitādus jaukumus esmu atvedusi. Skumji arī ļoti, jo, izrādās, Roza nomirusi. Apglabājuši blakus vienīgajam dēlam. Un es vēl nesen ar viņu runājos, un viņa man sadāvināja paštaisītas puķu rotas. Snauda vasaras beigu saulītē, brūnās acis piemiegusi.
( ak, Roza )
Bija ļoti silta sajūta. Un visi man teica paldies, ka šitādus jaukumus esmu atvedusi. Skumji arī ļoti, jo, izrādās, Roza nomirusi. Apglabājuši blakus vienīgajam dēlam. Un es vēl nesen ar viņu runājos, un viņa man sadāvināja paštaisītas puķu rotas. Snauda vasaras beigu saulītē, brūnās acis piemiegusi.
( ak, Roza )