Madlēnkūkas ar zaļās tējas garšu
Jan. 23rd, 2014 | 10:22 pm
Biju ikgadējās vakariņās pie Japānas vēstnieka. Joprojām esmu apstulbusi no visa tā garšīguma - okonomiyaki, tempura, inari, glāzītēs pasniegta mushi - olu želejas ar šitaki sēnēm un ginko riekstu. Nemaz nerunājot par zaļās tējās tiramisu. Vēstnieks "tiramisu" iztulkoja kā "pacel mani debesīs" - grūti būtu izdomāt trāpīgāku aprakstu šim dievu ēdienam. Atrodoties uz pārpasaulīgā viļņa, pierunājām vēstnieku sarīkot Murakami vizīti Latvijā. Un atvadījāmies, protams, ar foto - "šašinu" un draudzbalsīgu "čīzu".
Ejot prom, paķēru no dzīru galda vienu mazu apaļu madlēnkūciņu un ievīstīju salvetē līdzņemšanai. Uz brīdi sajutos tā, it kā būtu piepildījusies bērnībā kārotā iespēja iznest lietas ārā no sapņiem.
Ejot prom, paķēru no dzīru galda vienu mazu apaļu madlēnkūciņu un ievīstīju salvetē līdzņemšanai. Uz brīdi sajutos tā, it kā būtu piepildījusies bērnībā kārotā iespēja iznest lietas ārā no sapņiem.