Balsis sienās
Jun. 11th, 2013 | 01:01 pm
Uzzinājām, kas dzīvo Lauziņu mājas sienās. Kas krēslas stundās skrabinās, švīkstinās, krumšķinās, gumzās, brīkšķinās un ik pa brīdim iečīkstās un ieguldzās. Tie nav ne vilki, ne mūdži, ne susuwatari.
Pēc tam, kad istabā vakara pustumsā skaisti aizplanēja pūkains brūns dzīvnieciņš, bija skaidrs - tie tak sikspārņi. Esot ļoti sociāli radījumi un dzīvojot bariņos. Tātad mums sienās ir sikspārņu kolonija. Un man tas šķiet vareni, jo tā ir vēl mazāk robežas starp iekšu un āru, bez tam visi, kas ēd odus un dundurus, ir mani draugi.
Vēl mēs bijām pastaigā uz Mednieku torni, bet tas jau ir tik šķībs, ka īpaši vairs negribas kāpt augšā. Upe pie pamestās Vilciņu mājas ir uzziedējusi lielās dzeltenās puķēs. Uz takas brīžiem mētājas dzīvnieku kauli un spalvu kumšķi. Atradām pirmo apšubeku, ceru, ka tas nozīmē sēņu supergadu, vai ko tamlīdzīgu.
Apbrīnojami - iznāc no tāda meža, viss nosvīdis, aplipis zirnekļtīkliem, odu līķiem, ērcēm un putekļiem, bet ar vistīrāko prātu.
Pēc tam, kad istabā vakara pustumsā skaisti aizplanēja pūkains brūns dzīvnieciņš, bija skaidrs - tie tak sikspārņi. Esot ļoti sociāli radījumi un dzīvojot bariņos. Tātad mums sienās ir sikspārņu kolonija. Un man tas šķiet vareni, jo tā ir vēl mazāk robežas starp iekšu un āru, bez tam visi, kas ēd odus un dundurus, ir mani draugi.
Vēl mēs bijām pastaigā uz Mednieku torni, bet tas jau ir tik šķībs, ka īpaši vairs negribas kāpt augšā. Upe pie pamestās Vilciņu mājas ir uzziedējusi lielās dzeltenās puķēs. Uz takas brīžiem mētājas dzīvnieku kauli un spalvu kumšķi. Atradām pirmo apšubeku, ceru, ka tas nozīmē sēņu supergadu, vai ko tamlīdzīgu.
Apbrīnojami - iznāc no tāda meža, viss nosvīdis, aplipis zirnekļtīkliem, odu līķiem, ērcēm un putekļiem, bet ar vistīrāko prātu.