bettyboob - September 27th, 2012

Lidosta, Telavivas reiss, peisas un kipas, diskobeibes saposušās uz Turciju - man te ir gandrīz tās pašas dekorācijas, kas vakar "Kabalas noslēpumos". Un uz galda vēstule no rabīna ar laimīga jaunā 5773. gada vēlējumiem, kā arī kalendārs ar holokaustā bojā gājušo bērnu zīmējumiem. Tas tāpēc, ka kolēģi biedrības Šamir sūtījumus uzreiz nes man. Arī gaisa te ir gandrīz tikpat maz kā JRT pēdējās rindās. Tiešām dīvaina sajūta, it kā izrāde nekad tā arī nebūtu beigusies.

Negaidīti pārslēdzās uz pavisam citu žanru! Mazgāju virtuvē traukus, izlietne pilna ar netīru ūdeni un peldošiem ēdienu atlikumiem. Un tad pēkšņi piesteidzas pilots ar cēlu "Let me do it!". Tas bija tik skaisti. Un, nē, hotai, viņš mani nebildināja, tā ka NRA šis stāsts nebūs interesants. Arī lidmašīnas pusnaktī nepārvēršas par ķirbjiem.