Tristes Tropicos

Apr. 22nd, 2011 | 01:11 pm

Uz uguns cepamā gaļa iemarinēta, tagad meklēju biļetes no Buenos Aires uz Rīgu. Ne jau sev, bet Marcos Lopez. Turpmākās brīvdienas domāju pavadīt kā šajā viņa bildē:



Man patīk šī Marcos galerija, jo tur ir Argentīna, kas ir mutantizējusies ar Meksiku, un tas viss kopā ir tāds patīkams kukū bananas.

Link | piebilst {1} teica | Add to Memories


Lasīšanas, hiromantijas un spēļu vakars

Apr. 22nd, 2011 | 03:23 pm

Vakar bija burvīgs vakars. Mēs ar Kasparu uzskatījām, ka jāskatās mordobojs un jāgrauž semenes, bet Taim, visu cieņu viņas smalkumam un inteliģencei, uzstāja, ka jālasa dzeja vai lugas. Vislabāk lomās, bet varot arī atsevišķi. Pārgriezuši acis, piekritām pamēģināt, un jau pēc brīža aizrāvāmies un nepacietīgi švīkstinot lapas, nevarējām vien sagaidīt savu lasīšanas kārtu. Kasparam bija Harmss, Kashadurai - Ingas Gailes dzejoļi un mīts par Artemīdas dzimšanu (uzzinājām, ka Artemīda radusies no Zeva smadzenēm). Es izvilku no somas Šlāpina dzejoļus un nolasīju to par iedomu sardelēm, jo tas man visvairāk patīk.

Pēc šitik intelektuāla izrāviena, pēkšņi regresējām līdz pamatskolas līmenim un sākām spēlēt burtu spēles un nodarboties ar hiromantiju (uzzināju, ka man ir tāds liktenis, ko es pati varu ietekmēt). Vēl spēlējām asociāciju spēli - jāiedomājas tuksnesis, tad kubs, tad trepes un visbeidzot - zirgs. Tu iedomājies, sīki un smalki izstāsti savas iztēles ainas, un pēc tam uzzini, ko kas nozīmē. Tuksnesis ir tava dzīve, kubs tu pat un zirgs, protams, - mīlestība. Mans pirmais iedomu zirgs bija parasts brūns bērītis kā no bērnu grāmatām. Taču tad es to ātri aizdzinu prom un iztēlojos muskuļotu melnu tīrasiņu rikšotāju, spīdīgiem sāniem un nevaldāmām krēpēm. Nē, nu viss skaidrs, ko šie abi zirgi stāsta.

1.zirgs:


2.zirgs:


Vakara beigās Kaspars tomēr piedāva noskatīties mordoboju un sapīpēties, jo semenes jau bija apēstas, bet mums jau bija jāsteidzas prom, lai nepārvērstos par ķirbjiem.

Link | piebilst | Add to Memories


Smalkais vakars

Apr. 22nd, 2011 | 04:18 pm

Vakar bija burvīgs vakars. Mēs ar Kasparu uzskatījām, ka jāskatās mordobojs un jāgrauž semenes, bet Taim, visu cieņu viņas smalkumam un inteliģencei, uzstāja, ka jālasa dzeja vai lugas. Vislabāk lomās, bet varot arī atsevišķi. Pārgriezuši acis, piekritām pamēģināt, un jau pēc brīža aizrāvāmies un nepacietīgi švīkstinot lapas, nevarējām vien sagaidīt savu lasīšanas kārtu. Kasparam bija Harmss, Kashadurai - Ingas Gailes dzejoļi un mīts par Artemīdas dzimšanu (uzzinājām, ka Artemīda radusies no Zeva smadzenēm). Es izvilku no somas Šlāpina dzejoļus un nolasīju to par iedomu sardelēm, jo tas man visvairāk patīk.

Pēc šitik intelektuāla izrāviena, pēkšņi regresējām līdz pamatskolas līmenim un sākām spēlēt burtu spēles un nodarboties ar hiromantiju. Vēl spēlējām asociāciju spēli - jāiedomājas tuksnesis, tad kubs, tad trepes un visbeidzot - zirgs. Tu iedomājies, sīki un smalki izstāsti savas iztēles ainas, un pēc tam uzzini, ko kas nozīmē. Tuksnesis ir tava dzīve, kubs tu pats un zirgs, protams, - mīlestība. Mans pirmais iedomu zirgs bija parasts brūns bērītis kā no bērnu grāmatām. Taču es viņu ātri aizdzinu prom un iztēlojos muskuļotu melnu tīrasiņu arabian, spīdīgiem sāniem un nevaldāmām krēpēm. Nē, nu viss skaidrs, ko tas stāsta par mani.

Vakara beigās Kaspars tomēr piedāvāja noskatīties mordoboju un sapīpēties, jo semenes jau bija apēstas. Bet mums jau bija jāsteidzas prom, lai nepārvērstos par ķirbjiem.

Link | piebilst {2} teica | Add to Memories