bettyboob - March 26th, 2011

Te ir skats kā uz "Kazbeks" cigarešu paciņas - kalni, kalni un tālumā pats Kazbeks cēlā baltumā. Mums dod vīnu, ko taisa saberot daudz vīnogu izdobtā milzu koka celmā, tad mīdās pa tām, tad salej sulu zemē ieraktos koka kublos, un pēc laika dzer.

Atbraukšana bija dramatiska. Kā iznācām no lidostas, pat uzpīpēt nepaspējām, kā ieraudzījām saimnieku, kas nāca, pareizāk, viņu stiepa šoferis, jo pats saimnieks mūs jau tik ilgi bija gaidjis, ka pats vairs nevarēja paiet. Gribējām uzcienāt viņu ar smalko taxfree konjaku, bet saimnieks izdomāja ka pusizdzertā pudele ir dāvana viņam, un veikli iebāza to kabatā. Nedaudz žīdu-čigānu viltības un šaiba, nē bet pudele, bija atkal mūsu rīcībā, par ko ļoti salepojāmies.

Izstaigājāmies pa kalniem aiz tatāru ciema un tad mēs ar kashadura kāvāmies pļaviņā kā jauni jēri aiz pārlieka prieka. Pēc tam Givi izstāstīja, ka pie gruzīniem tavs labākais draugs ir tas, ar ko pirmo reizi esi kāvies. Tā ir liela gudrība, manuprāt.

Labi, man jāiet ēst vakariņu plovs - tā ir jau trešā ēdienreize pēc šausmīgi garšīgā tarhūna pīrāga, jērgaļas sautējuma, brinzas, karpeļu pīrāgiem, utt.