Vēstule no darba devēja
Oct. 2nd, 2009 | 11:54 am
Dear Santa-san,
Hello, how are you?
We are fine, and hope you're doing well.
In Japan the seasonal foods such as the fruits and fish like the saury
("sanma") tell us the beginning of the autumn.
Please see the attached picture of it grilled on the charcoal.
By the way, we are sending you the September payment list.
Could you confirm it by Oct 5ｔｈ (10:00AM-JST)?
If you have any questions, please let us know.
Thank you very much!
With best regards
Miyuki ***
Hello, how are you?
We are fine, and hope you're doing well.
In Japan the seasonal foods such as the fruits and fish like the saury
("sanma") tell us the beginning of the autumn.
Please see the attached picture of it grilled on the charcoal.
By the way, we are sending you the September payment list.
Could you confirm it by Oct 5ｔｈ (10:00AM-JST)?
If you have any questions, please let us know.
Thank you very much!
With best regards
Miyuki ***
Link | piebilst {7} teica | Add to Memories
Kāmjbarība vs cidonijas jeb imaginary vs real
Oct. 2nd, 2009 | 05:13 pm
Laura man iebaroja kāmjbarību, bet es viņai atriebos ar cidonijām.
Kāmjbarība stāvēja plauktā un izskatījās pēc garduma ar žāvētām ogām, šokolādi un cukurotām auzu pārslām. Redzot kā es laizos un bārstos ar sajūsminātiem apzīmējumiem "paštaisīts! ibioeko!", Laura man laipni piedāvāja iekost kādu mazumiņu. Izvilkusi no maisa brūnu stienīti, viņa to pasniedza man. Es to mēģināju skrubināt, bet Laura pēkšņi rāvās čokurā un rēca nevaldāmā laimē par manu apkaunojumu.
Bet atriebes stunda pienāca jau pavisam drīz. Mums te nesen bija cidoniju trakums, kad kur vien skaties - zaļas un dzeltenas bumbiņas. Dažas no tām bija aizkritušas kaut kur pilnīgi neiedomājamā vietā. Laura neticēja savām acīm: tās tiešām ir cidonijas, kas tur mētājas? Es skatījos uz viņu kā uz traku un apgalvoju, ka nekādu cidoniju nav. Laura sašuvusies berzēja acis un kļuva jau tāda kā tramīga, un tad bija mana kārta ļauni smieties.
Kāmjbarība stāvēja plauktā un izskatījās pēc garduma ar žāvētām ogām, šokolādi un cukurotām auzu pārslām. Redzot kā es laizos un bārstos ar sajūsminātiem apzīmējumiem "paštaisīts! ibioeko!", Laura man laipni piedāvāja iekost kādu mazumiņu. Izvilkusi no maisa brūnu stienīti, viņa to pasniedza man. Es to mēģināju skrubināt, bet Laura pēkšņi rāvās čokurā un rēca nevaldāmā laimē par manu apkaunojumu.
Bet atriebes stunda pienāca jau pavisam drīz. Mums te nesen bija cidoniju trakums, kad kur vien skaties - zaļas un dzeltenas bumbiņas. Dažas no tām bija aizkritušas kaut kur pilnīgi neiedomājamā vietā. Laura neticēja savām acīm: tās tiešām ir cidonijas, kas tur mētājas? Es skatījos uz viņu kā uz traku un apgalvoju, ka nekādu cidoniju nav. Laura sašuvusies berzēja acis un kļuva jau tāda kā tramīga, un tad bija mana kārta ļauni smieties.