bettyboob - June 8th, 2008

kashadura blakus istabā guļ, un viņu nespēj pamodināt pat mana skaļā smiešanās lasot viņas rakstīto stāstu par mūsu brīvdienu piedzīvojumiem. Lielisks stāsts viņai izdevies, un arī brīvdienas bija varenjaukas. Jau piektdien aikido visas pazīmes liecināja par to, ka ir ieslēdzies tas patīkamais esamības režīms, kad nav ne jāpūlās ne jādomā, un dzīve vienkārši notiek vislabākajā iespējamā veidā.

nu ja, pirmās pazīmes bija kūleņi un tehnikas, kas padevās viegli, nepiespiesti un mīksti. Pēc tam jau sākās pārējais - kājas, kas negrib turēties pie zemes un gurni, kas to vien grib kā līgoties dejā! Un tā visu nakti, rītu un nākamo dienu līdz punktu pieliekošajam atlūzienam, pirms kura pēdējais ko atceros ir trusis, kas laiza mums pēdas un degunus, un Vārna, kas skraida šurpu turpu no mums pie Laimja balss telefonā.

Bet pa vidu bija deju grīdas pulēšana meta kafē, varžu medības (man bija doma, ka tās, kuras pēc bučošanas nepārvēršas par prinčiem, varētu ēst nost - laikam tāpēc nevienu tā arī neizdevās noķert), piedzīvojumi ar nabaga bezkājaino miskastes krēslu un diviem apsargiem (viens bija bāls un mazs, toties skrēja ātri, otrs - milzīgs, oranžs latvian godzilla, bet abiem diezko neiepatikās mūsu manevri ar krēsla adoptēšanu un pamešanu), nokļūšana tatāru Sabuntujā uz Slokas ielas, kur mums tika uzdāvināts uz divām viens zvaniņš ar uzrakstu Kazaņ Tatarstan (očeņ krasivaja strana, samij družnij narod! rasskazivaiķe svoim druzjam i priežaiķe v gosķi!), nedaudz pesņi i pļaski po tatarski un sekojoša steigšanās uz vīna svētkiem Vecrīgā, kur iespaidīgākais notikums bija 2005. gada Kertz riesling atklāšana - kas pats par sevi ir fantastisks vīns, bet kopā ar cambozolla sniedz tiešām jaudīgu garšas baudījumu.

Galvenais secinājums pēc vīna svētkiem ir tas, ka vajag tēmēt uz zemletes pasauli, kur ir apslēpti visi patiesie labumi. Un nav arī nemaz tik grūti pie tiem tikt, ja sakopo visu savu žīdiskumu un pielieto attiecīgajam brīdim piemērotus paņēmienus.

Un tagad man sāk gribēties ēst, iešu pasirot pa Kashaduras ledusskapi.

man priekšā reāls izaicinājums - jānokļūst no Londonas centra līdz Salacgrīvai max 7 stundu laikā (tā būtu deviņas, bet pateicoties sasodītajai laika maiņai +2).

Rēķinam:

- jānokļūst līdz lidostai (1h)
- lidostā jābūt vismaz 2h iepriekš (jau 3h)
- lidojums 2,5 h (5,5h)
- lidostas procedūras kāda pusstunda (6h)
- no Rīgas līdz Salacgrīvai pāris stundas (8h)
Jāņem vērā arī tas, ka lidmašīnas nelido ik pa 15 min, nav jau trolejbusi. Tātad jāpierēķina vēl kāda stundiņa. Un vēl stundiņa "na melkije rashodi".


Neiespējamā misija?